Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +6 °C
Apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

papildināta (4) - Valsts gatava airBaltic pamatkapitālā ieguldīt 57,6 miljonus latu

Valdība otrdien slēgtajā sēdē apstiprināja vienošanos par turpmāko lidsabiedrības AS Air Baltic Corporation (airBaltic) pārvaldību, kas paredz no valsts puses lidsabiedrības pamatkapitālā ieguldīt 57,6 miljonus latu, žurnālistiem sacīja premjers Valdis Dombrovskis (V).

"Valdība ir pieņēmusi visus nepieciešamos lēmumus un paudusi skaidru gatavību iesaistīties airBaltic finanšu situācijas stabilizēšanā, ja to ir gatavs darīt arī mazākuma akcionārs, konstruktīvi izpildot valdības izvirzītās prasības. Valdība ir izpildījusi tās uzdevumus un pašlaik atbildība ir BAS rokās," norādīja Dombrovskis.

Valsts finansējums tiks nodrošināts kā Valsts kases aizdevums ar iespēju kapitalizēt, žurnālistiem sacīja Dombrovskis. BAS ieguldījums būs proporcionāls uzņēmuma akciju apmēram, un tie ir aptuveni 50 miljoni latu. Daļa no līdzekļiem, ko valsts un BAS plāno investēt airBaltic tiks novirzīti operatīvās darbības nodrošināšanai, un nozīmīga līdzekļu daļa tiks ieguldīta uzņēmuma attīstībā, tostarp arī lidmašīnu flotes nomaiņā.

Ja airBaltic mazākuma akcionāri izpildīs izvirzītos nosacījumus, satiksmes ministram Uldim Augulim (ZZS) ir dots mandāts šādu vienošanos parakstīt.

Augulis ir pilnvarots parakstīt vienošanos, kas paredz izbeigt akcionāru līgumu un kompānija turpmāk darbotos saskaņā ar normāliem komercdarbības principiem. Satiksmes ministrs pauda pārliecību, ka valdības izvirzītos nosacījumus gan saistībā ar Bertolta Flika atcelšanu no ieņemamā amatā, akcionāru līguma izbeigšanu un Rīgas lidostas saglabāšanu kā airBaltic bāzes lidostu, gan saistībā ar airBaltic darbībai nepieciešamo aktīvu atgriešanu uzņēmumā, iespējams izpildīt līdz 29. septembrī plānotajai airBaltic akcionāru kopsapulcei.

Plānots noteikt, ka aviosabiedrībai ir trīs valdes locekļi un pieci padomes locekļi. Nākamo dienu laikā Satiksmes ministrija strādāšot ar Tieslietu ministrijas, Finanšu ministrijas darbiniekiem, konsultantiem pie cilvēku atlases, lai varētu uzreiz nodrošināt kompānijas darbību. Arī līdz normālai kompānijas darbības stabilizācijai visu operatīvo kontroli veikšot Satiksmes ministrija sadarbībā ar konsultantiem, lai būtu pārliecināti par visām naudas plūsmām.

Vaicāts par to, cik liela būs valsts pārstāvniecība valdē un padomē, Augulis norādīja: ja akcionāru līguma nav, valsts nodrošinās vairākumu abās institūcijās.

Runājot par Flika nomaiņu, Krastiņš stāstīja, ka vienošanās projektā ir noteiktas normas, kas attiecas uz šo personu. Pēc viņa teiktā, tas paredz, ka Fliks vairs nebūs nekādā mērā juridiski saistīts ar airBaltic. Uz precizējošo jautājumu, vai viņš joprojām būs saistīts kā akcionārs, Prudentia pārstāvis nevēlējās sniegt precīzus komentārus, vien norādīja, ka amatpersonas statusā Fliks nebūs.

Vaicāts, vai Fliks piekrīt nomaiņai, Krastiņš pauda viedokli, ka problēma droši vien ir tajā konfliktā, kas Flikam izveidojies ilgstošā laika periodā. "Nezinu, kādu iemeslu dēļ kontakti ar valsts pārstāvjiem nevedās. Ir situācija, ka sadzīvot nesanāk. Varam daudz komentēt un kritizēt viens otru, bet neuzskatu, ka tas ir auglīgi. Runājam par stratēģiskām lietām, runājam ar akcionāriem. Valsts savu ietekmi ar šiem lēmumiem palielinās. Valsts Flikam ir izrādījusi neuzticību, nav vērts diskutēt," skaidroja Prudentia pārstāvis.

Krastiņš atzina, ka visa informācija par privātā akcionāra maksātspēju vēl nav saņemta, tas esot procesā, un šovakar Prudentia cer saņemt vēl precizētus apliecinājumus. "Soli pa solim gūstam atbildes uz šiem jautājumiem," norādīja konsultanta pārstāvis. Savukārt uz jautājumu par to, vai Prudentia guvusi pārliecību, ka BAS patiesā labuma guvējs ir Andrejs Rudeško, viņš atbildēja izvairīgi. Krastiņš teica, ka šaubas ir mazinājušās, taču nepiekrita apgalvojumam, ka Prudentia ir sapratusi, ka Rudeško ir patiesā labuma guvējs.

"Valdības lēmums ir pieņemts, tagad tā lielā mērā ir mazākuma akcionāru atbildība nodrošināt svarīgo nosacījumu izpildi," žurnālistiem teica Dombrovskis. Arī Krastiņš pauda viedokli, ka lēmums, kas šodien pieņemts, ir reāls un izpildāms, un, ja pretējā puse būs saprātīga un ātra, varēs glābt kompāniju.

"Uzskatām, ka ir pieņemts svarīgs lēmums ar precīziem noteikumiem gan finansiālā, gan juridiskā ziņā, ar kādiem valsts ir gatava glābt airBaltic. Kā finanšu konsultants esam gandarīti par to, ka ir izdevies savākt pietiekami daudz informācijas, lai tādu lēmumu pieņemtu," norādīja Krastiņš.

Vaicāts par tiesībsargājošo iestāžu darbību attiecībā uz BAS, Dombrovskis norādīja, ka valdība neietekmē šo iestāžu lēmumus konkrētās izmeklējošās darbībās vai operatīvās darbības. Esot saņemta kopējā informācija par situāciju tiesībsargājošajās iestādēs, bet attiecībā uz konkrētām lietām vai izmeklēšanas darbībām lēmumus pieņem pašas iestādes, teica premjers.

Ne ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, ne Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka pienākumu izpildītāja Juta Strīķe komentārus pēc valdības sēdes nesniedza.

Augulis arī informēja, ka ir sameklēts iespējamais airBaltic nākamais vadītājs. Šī cilvēka vārds gan pagaidām netiek atklāts, lai neradītu lieku rezonansi medijos. Tāpat pagaidām netiek atklāta valsts, no kuras viņš nāk.

Jau ziņots, ka viens no nosacījumiem, lai valdība ieguldītu airBaltic pamatkapitālā 57,6 miljonus latu, ir uzņēmuma pašreizējās valdes nomaiņa. Pašlaik airBaltic valdē darbojas Bertolts Fliks. 

(papildināta visa ziņa)

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas