Šāds solis jau pārrunāts ar Saeimas Budžeta un finanšu komisiju, kas, visticamāk, konceptuāli atbalstījusi airBaltic akciju pārņemšanu un Satiksmes ministrijas (SM) šā gada budžeta apropriāciju jeb noteiktam mērķim atvēlamās naudas summas palielināšanu.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) pagaidām atturas plašāk komentēt valdības plānus attiecībā uz aviokompānijas nākotni, taujāts, cik nopietni valdība patlaban vērtē privātā akcionāra - SIA Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) - kapitāldaļu pārņemšanu, Dombrovskis aģentūrai LETA vien spēja norādīt, ka šis jautājums tika skatīts valdības slēgtajā daļā un informācijas pieejamība ir klasificēta, tāpēc nekādi plašāki komentāri netiek sniegti.
Viņš tikai piebilda, ka šī jautājuma virzītāji ir Satiksmes ministrija.
Aģentūrai LETA šovakar neizdevās sazināties ar BAS valdes locekli Ingu Piternieci, savukārt uzņēmuma pārstāvis Juris Pētersons informēja, ka pagaidām jaunu komentāru no BAS puses nav. Aktuālākā esot šodien izplatītā informācija, ka uzņēmums patlaban risina jautājumus, kas saistīti ar ieguldījumu veikšanu.
Valdība šorīt aiz slēgtām durvīm gandrīz trīs stundas sprieda par situāciju airBaltic pēc Latvijas Krājbankas un Snoras bankas slēgšanas. Abas bankas bija lielākie aviokompānijas privātā akcionāra BAS kreditori, kas ļāva nodrošināt ieguldījumus airBaltic.
Kā pēc valdības slēgtās sēdes žurnālistiem atzina Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss, valdībai nav garantiju, ka BAS spēs nodrošināt kārtējo ieguldījumu lidsabiedrībā, un tiek vērtēti vairāki iespējamie tālākās rīcības varianti.
Valdība airBaltic jau ieguldījusi 16 miljonus latu, bet privātais akcionārs - 14 miljonus latu. Iepriekš slēgtais līgums paredz, ka līdz 15.decembrim valsts ieguldīs vēl 41,6 miljonus latu, bet privātais akcionārs - 37,7 miljonus latu.
Ja BAS finansējumu neatrod, valdībai būs jāizlemj, vai turpināt līdzekļu iepludināšanu lidsabiedrībā un segt arī privātā akcionāra saistības, vai arī meklēt kādu citu finansētāju, kas veiks ieguldījumu kompānijas pamatkapitālā. airBaltic akcionāru sapulcei par pamatkapitāla palielināšanu vajadzētu notikt 22.decembrī.
BAS valdes locekle Inga Piterniece iepriekš biznesa portālu Nozare.lv informēja, ka kompānija patlaban risina jautājumus, kas saistīti ar ieguldījumu veikšanu lidsabiedrībā. Vienlaikus BAS uzsver, ka "līdz brīdim, kad tiks pieņemti gala lēmumi saistībā ar airBaltic jautājumiem, BAS atturēsies no plašākiem publiskiem komentāriem".
Tikmēr aģentūrai LETA kļuvis zināms, ka Saeimas atbildīgās komisijas sēde par situāciju airBaltic ir notikusi jau šo pēcpusdien. Tajā lemto deputāti gan atturas izpaust, norādot, ka ir parakstījušies par informācijas neizpaušanu.
Kā ziņots, ja BAS neizsniegs aizdevumu lidsabiedrībai, tai ir pienākums valstij pārdot visas privātajam akcionāram piederošās akcijas par vienu latu, turklāt šīs akcijas ir atbrīvojamas no komercķīlas vai finanšu nodrošinājuma, paredzēts airBaltic akcionāru vienošanās dokumentā, kas nonācis portāla Pietiek.com rīcībā.
Kā ziņots, 3.oktobrī pēc vairāku mēnešu neziņas par airBaltic turpmāko attīstību un akcionāru savstarpējām nesaskaņām tika parakstīta vienošanās palielināt kompānijas pamatkapitālu, valstij un BAS lidsabiedrībā ieguldot kopumā 153 miljonus eiro (107,1 miljonu latu). airBaltic akcionāru vienošanās līgumu parakstīja arī kreditori, tai skaitā banka Snoras un Latvijas Krājbanka.
Pēc Nozare.lv aprēķiniem, abiem akcionāriem kopā pamatkapitāla palielināšanai vēl lidsabiedrības kontā jāieskaita 77,1 miljons latu. Valstij no šīs summas atbilstoši akciju skaitam jāieskaita 52,6%, bet privātajām akcionāram - 47,2%.
Kā ziņots, oktobrī amatu pameta ilggadējais kompānijas vadītājs Bertilts Fliks, jo to paredzēja akcionāru vienošanās. Jaunais airBaltic prezidents Martins Gauss, kurš darbu sāka 1.novembrī, plānu kompānijas turpmākajai darbībai sola trīs mēnešu laikā.
(papildināta visa ziņa)