VIDEO: Liepiņš: Prioritāte operā būs mūzika, nevis režija
Viņa uzsvēra, ka Liepiņš pierādījis sevi kā spožs profesionālis un vadītājs un ir tautā mīlēta kultūras personība. Viņa kandidatūru LNO vadītāja amatam rosinājusi arī speciāli veidotā komisija. Liepiņa pienākumos ietilps arī operas kultūrizglītības funkcija un repertuāra sagatavošana.
Liepiņš, izklāstot savu motivāciju uzņemties LNO vadītāja pienākumus, pastāstīja, ka līdz ar Andreja Žagara aiziešanu no šī amata ir beidzies tas laikmets operas attīstībā, kad režisūra ir svarīgāka par mūziku. Viņš uzsvēra, ka operas darbā kā galveno saredz mūziku un tikai tad inscenējumu. Tas attiecas arī uz galvenā diriģenta kā operas procesa virzītāja lomas palielināšanu.
"To uzsveru par savu galveno uzdevumu - pēc ilgāka perioda pagriezt mūziku un augstas kvalitātes izpildījumu atpakaļ galvenajā lomā," sacīja Liepiņš, piebilstot, kas tas ir tikai viens no neskaitāmiem uzdevumiem jaunajā amatā. Viņš norādīja, ka vēlas arī dažādot repertuāru, lai tas būtu pieņemams ne tikai sabiedrības elitārajai daļai, ko interesē galvenokārt sarežģīti uzvestas un filozofiskas operas. Turklāt repertuārā jābūt vairāk pašmāju jaundarbiem un latviešu operu uzvedumiem, jo LNO ir nacionāla kultūras iestāde, uz kuras skatuves "ilgu gadu laikā bijuši uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi nacionāli jaunuzvedumi". Tiesa, tas nenozīmējot, ka tiks radikāli un uzreiz mainīta repertuāra struktūra.
Liepiņš atzina, ka iepriekš nav iesaistījies operas procesos, jo izvairījies no lielu iestāžu vadības. Tomēr, sākoties krīzei operā, viņš ticis uzrunāts un pierunāts. Viņš citēja Dena Brauna grāmatu Inferno, ka "visdziļāk ellē nonāks tie, kuri visdziļākās krīzes brīdī nolems nepiedalīties". Viņš gan neesot "mesija, līdz ar kuru sāksies laimes zeme un leiputrija ar ķīseļa krastiem". Gaidām smags un grūts process.
Savukārt, runājot par attiecībām ar operā strādājošajiem, Liepiņš saredz, ka risināms ir zemā atalgojuma jautājums. Viņš labi zinot, ka kolektīva iekšējā atmosfēra bijusi dramatiska daudzu gadu garumā, jo menedžmenta attieksme pret milzīgo operas kolektīvu, viņaprāt, bijusi tālu no ideālas. Pārskatāmas un uzlabojamas arī attiecības ar arodbiedrību - pašlaik tā balstīta uz 16 gadus vecu līgumu, ko jāpārskata.
Liepiņš uzsvēra, ka jau vistuvākajās dienās izraudzīsies LNO māksliniecisko padomi.
LNO valdes locekle Inese Eglīte, kura apmēram mēnesi uzņēmās LNO vadītāja pienākumus, pavēstīja, ka viņas galvenie pienākuši šajā laikā un arī turpmāk būs finansiālie un juridiskie jautājumi. Šajā laikā atrasta finanšu direktore - Agnese Mamaja. Savukārt 2014.gada sākumā būs zināms LNO finanšu audita rezultāts. šī mēneša laikā ir tikusies visu Baltijas valstu opernamu vadība par turpmāku sadarbību, tāpat sākti darbi par LNO iesaisti Latvijas simtgades svētku pasākumos 2018.gadā. Savukārt LNO valdes locekle Daina Markova teica, ka turpinās darboties ar operas menedžmenta un pamatrepertuāra jautājumiem sadarbībā ar pārējiem valdes locekļiem.
Konkursā uz vakanto LNO valdes locekļa amatu bija pieteikušies seši pretendenti, kuru vidū nebija ilggadējais un no amata atlaistais LNO vadītājs Andrejs Žagars.
Konkursa pretendentus vērtēja komisija, ko vada Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre Inese Laizāne (VL-TB/LNNK) un komisijas locekļi - Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors Normunds Vīksne, Latvijas Kultūras akadēmijas profesors Ivars Bērziņš, Latvijas Mūzikas informācijas centra direktore Ināra Jakubone, Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariāta Prezidentūras publiskās diplomātijas un kultūras programmas vadītāja Selga Laizāne, "Kultūras alianses" pārstāvis Juris Dambis, Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Lielpēters un Kultūras ministrijas Juridiskās nodaļas vadītājas vietnieks Juris Šumeiko.
Likums nosaka, ka LNO valdē jāstrādā trim cilvēkiem, bet pašlaik tajā darbojas divi. Konkurss uz vakanto LNO valdes locekļa amata vietu izsludināts, jo LNO direktora padomnieks muzikālajos jautājumos un komponists Arturs Maskats atteicās strādāt bijušās kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes (VL-TB/LNNK) apstiprinātajā valdē, kurā bez viņa vēl tika iecelta vairāku uzņēmumu mārketinga un biznesa vadītāja Inese Eglīte un Latvijas Televīzijas kultūras raidījumu satura redaktore muzikoloģe Daina Markova.
Kamēr nav iecelts LNO trešais valdes loceklis, valdes priekšsēdētāja amatu ieņem Eglīte.
Līdzšinējais LNO direktors un valdes loceklis Žagars no 11.septembra ir atbrīvots no amata, jo bija zaudējis Jaunzemes-Grendes uzticību. Šāds lēmums maksāja amatu pašai Jaunzemei-Grendei. Premjerministrs Valdis Dombrovskis (V) 16.septembrī parakstīja rīkojumu par kultūras ministres atbrīvošanu no amata.
(pievienota 7. un 8.rindkopa)