Balakleiskis KNAB strādā aptuveni piecus gadus, pirms tam viņa darbavieta bija Valsts policijas Latgales reģiona pārvalde.
Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Laura Pakalne aģentūrai LETA atteicās komentēt, vai Balakleiskis ir persona, kura tiek turēta aizdomās par iespējamu izmeklēšanas materiālu nopludināšanu. "Šis jautājums jāuzdod KNAB," norādīja Pakalne.
KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs šodien aģentūrai LETA uzsvēra, ka pārbaude saistībā ar iespējamo informācijas izpaušanu vēl nav pabeigta un tajā noskaidrotais pagaidām ir ierobežotas pieejamības informācija. "Vēl tiek vērtēta pagājušajā nedēļā atstādinātās KNAB amatpersonas rīcība, tostarp vai tajā nav saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes," norādīja Vitenburgs.
KNAB preses pārstāvis pēc būtības neatbildēja uz jautājumu, vai izmeklētājs Balakleiskis jebkādā sakarā ir vai nav atstādināts no amata pienākumu pildīšanas KNAB.
"Jebkura darbinieka atstādināšana uz pārbaudes laiku ir pagaidu darbība jeb starplēmums, lai pilnvērtīgi pabeigtu faktu izvērtēšanu saistībā ar kādu iespējamu pārkāpumu, pieņemtu galīgo lēmumu un izlemtu jautājumu par vainu un atbildību. Tāpēc pārbaudes laikā tās ietvaros izvērtējamie fakti un ar tiem saistīto personu identitāte ir ierobežotas pieejamības informācija," skaidroja Vitenburgs.
Balakleiska vārds iepriekš nav publiski izskanējis saistībā ar skaļām lietām, vienīgi pērn portāls pietiek.com rakstīja, ka šis izmeklētājs savulaik pieņēmis lēmumu izbeigt kriminālprocesu par Starptautiskās lidostas Rīga un aviokompānijas Ryanair slepeno līgumu.
No Balakleiska valsts amatpersonas deklarācijas par 2010.gadu izriet, ka viņam kopā ar sievu pieder māja, zeme un dzīvoklis Daugavpils pusē, kā arī dzīvoklis Rīgā. Tāpat 2010.gadā izmeklētājam piederējis 1995.izlaiduma gada Mitsubishi automobilis un 2002.gadā ražots žigulis jeb Lada 112.
2010.gadā par darbu KNAB Balakleiskis nopelnījis 10 094 latus, un skaidrā naudā viņš kopumā bija uzkrājis 2000 eiro (1400 latus). Pirms diviem gadiem šim izmeklētājam bijušas 42 370 latu lielas parādsaistības.
Jau ziņots, ka KNAB, veicot pārbaudi, ir noskaidrojis un atstādinājis no pienākumu pildīšanas vienu biroja amatpersonu, kura, iespējams, nopludinājusi tā dēvētās "Latvenergo" amatpersonu krimināllietas materiālus.
Kā aģentūru LETA informēja KNAB preses pārstāvis Vitenburgs, minētā amatpersona, "iespējams, izpaudusi ziņas no kādas KNAB lietvedībā esošās krimināllietas materiāliem". Patlaban birojs veic visas nepieciešamās darbības, lai noskaidrotu izpaustās informācijas apjomu. Tikmēr atstādinātās amatpersonas vārdu KNAB neatklāj.
Portāls pietiek.com aprīļa sākumā publiskoja vairākas telefonsarunas starp, iespējams, biznesa konsultantu Andreju Livanoviču, franču enerģētikas koncerna Alstom Power pārstāvi un bijušajām Latvenergo amatpersonām - prezidentu Kārli Miķelsonu un viceprezidentu Aigaru Meļko.
Sarunas esot ierakstītas 2010.gadā, KNAB izmeklējot Latvenergo amatpersonu iespējamo piekukuļošanu, ziņoja portāls. Vēlāk Miķelsons un Meļko tika aizturēti aizdomās par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā un naudas atmazgāšanu.
Saistībā ar Latvenergo amatpersonu lietas materiālu iespējamo nopludināšanu KNAB sāka dienesta pārbaudi, lai izvērtētu publiskotās informācijas autentiskumu un biroja darbinieku rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem šajā krimināllietā.
KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks Latvijas Televīzijā iepriekš pauda, ka krimināllietas materiālu nopludināšanā bez atstādinātās KNAB amatpersonas ir bijusi iesaistīta arī augsta valsts amatpersona, kas ir publiski zināma, bet nepārstāv tiesībsargājošās iestādes.
Latvenergo amatpersonu lietā KNAB par aizdomās turētām atzinis 17 personas, tostarp sešas amatpersonas. Viņu vidū ir arī bijušais Latvenergo prezidents Miķelsons, kurš tika aizturēts 2010.gada jūnijā, bet tā paša gada augustā tika atbrīvots no apcietinājuma pret 50 000 latu drošības naudu. Lietu joprojām izmeklē KNAB, kas sola šogad to nodot prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai.