Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane žurnālistiem nevarēja pastāstīt sīkākas detaļas par notikumu Rīgas pilī, kā tikai to, ka jau ir ierosināts kriminālprocess.
Savukārt uz notikuma vietu bija ieradušies satraukušies Rīgas pils muzeja darbinieki un viens no tiem aģentūrai LETA apstiprināja, ka degošajā pilī vēl ir palikuši neizvesti trīs vērtīgi muzeja krājumi.
Jau ziņots, ka, lai nodzēstu ugunsgrēku, kas šovakar izcēlies Rīgas pilī, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) piesaistījis visus Rīgas reģiona pārvaldes rīcībā esošos resursus, papildus ugunsdzēsējus no Jūrmalas un Rīgas brīvostas velkoni.
Tāpat bija plānots dzēšanas darbos iesaistīt Nacionālo bruņoto spēku (NBS) helikopteru, taču Pētersone-Godmane žurnālistiem stāstīja, ka helikopters dzēšanas darbos netiks iesaistīts, jo tā darbam jau esot par tumšu un traucē citi blakus apstākļi.
Kā aģentūru LETA informēja VUGD preses pārstāve Viktorija Šembele, degšana turpinās. Uz notikuma vietu devies NBS helikopters, kas pievedīs ūdeni no augšas.
Tāpat uz Daugavas piestātni pie Lielā Kristapa statujas ir devies Rīgas brīvostas velkonis, kas aizvilks tur stāvošo atpūtas kuģīti, lai tas netraucētu ugunsdzēsējiem no izdevīgākās vietas upē ņemt ūdeni.
Jautāta, kāpēc dzēšanas darbi netiek veikti ar specializētu kuģi no Daugavas, Šembele aģentūrai LETA atbildēja, ka VUGD rīcībā tādas tehnikas nav. Viņa arī piebilda, ka visā Rīgas reģionā glābējiem patlaban pieejams tikai viens autopacēlājs, kas jau strādā notikuma vietā. Kopumā tādi reģionā ir divi, taču otrs atrodas remontā.
Kā ziņots, Rīgas pilij šovakar aizdedzies jumts, novēroja aģentūra LETA. Izsaukums uz pili saņemts plkst.22.21, turp nekavējoties izbraukušas vairāk nekā desmit ugunsdzēsēju mašīnas. Ugunsgrēkam noteikts paaugstinātas bīstamības statuss.
Ierodoties Rīgas pilī un novērtējot situāciju, VUGD darbinieki konstatējuši, ka degšanas platība varētu būt aptuveni 100 kvadrātmetri. Pagaidām nav informācijas, ka negadījumā būtu cietuši cilvēki.
Iespaidīgās liesmas pārņēmušas krietnu daļu jumta, ir arī daudz dūmu. Degošā pils izraisījusi nedalītu skatītāju uzmanību, daudzviet apturēta satiksme un autovadītāji, izkāpuši no spēkratiem, fotografē un filmē notiekošo. Netālu no pils sapulcējušies vairāki simti skatītāju.
Kā ziņots, Rīgas pilī tiek veikti remontdarbi. Saskaņā ar noslēgto līgumu ar Valsts nekustamajiem īpašumiem" (VNĪ) rekonstrukciju un restaurāciju Rīgas pils pirmās kārtas atjaunošanas darbus veic pilnsabiedrība "SBRE", kas ir būvniecības kompāniju "Re&Re" un "Skonto būve" apvienība.
Tehniskā projekta autors ir pilnsabiedrība "Pils Projekts", bet galvenais arhitekts - Artūrs Lapiņš. Būvuzraudzību veic SIA "Būvalts".
Rīgas pils rekonstrukcijas un restaurācijas 1.kārta pašlaik ir viens no lielākajiem investīciju projektiem, kuru pasūtītājs, organizētājs un finanšu resursu piesaistītājs ir VNĪ.
Kopējās darbu izmaksas ir aptuveni 21,78 miljoni latu. Rīgas pils Priekšpils daļas telpu kopējā platība - 9338,56 kvadrātmetri. Pēc rekonstrukcijas un restaurācijas pabeigšanas tā pilnībā tiks nodota Valsts prezidenta kancelejas vajadzībām.
Valsts prezidents pils remonta laikā savus darba pienākumus veic Melngalvju namā.