Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātie grozījumi Teritorijas attīstības plānošanas likumā paredz noteikt, ka jaunu pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrāde un apstiprināšana jāuzsāk tikai pēc 2021.gada pašvaldību vēlēšanām.
Grozījumu anotācijā ministrija norāda, ka teritorijas attīstības plānošanas dokumenti nosaka pašvaldības attīstību turpmākajiem septiņiem (vidēja termiņa) vai 25 gadiem (ilgtermiņā), taču šo dokumentu izstrādē esot būtiski ņemt vērā nacionālā līmeņa lēmumus, konkrētajā gadījumā - Administratīvi teritoriālo reformu, kas paredz 2021.gadā organizēt pašvaldību vēlēšanas jau jaunajās vietvaru robežās.
Atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likumam, vietējā līmeņa plānošanas dokumenti ir ilgtspējīgas attīstības stratēģija, attīstības programma, teritorijas plānojums, lokālplānojumi, detālplānojumi un tematiskie plānojumi. Šie visi ir ilgtermiņa plānošanas dokumenti, bet pašvaldības attīstības programma - vidēja termiņa plānošanas dokuments.
Tā kā vidēji plānošanas dokumenta izstrāde ilgst no viena līdz trim gadiem, VARAM ieskatā šobrīd nav racionāli uzsākt jaunas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, attīstības programmas un teritorijas plānojuma izstrādi, jo vēlēšanas būs mazāk nekā pēc diviem gadiem.
Ministrija arī uzskata, ka, ļaujot pašvaldībām līdz 2021.gada pašvaldību vēlēšanām, izstrādāt un apstiprināt jaunus attīstības plānošanas dokumentus, neizbēgami veidotos savstarpējās saskaņotības principa pārkāpums, jo pašvaldības šos dokumentus izstrādātu, neņemot vērā jaunās administratīvās teritorijas un to attīstības plānošanas dokumentos noteiktos mērķus.
Ierobežojums attiecināms uz noteiktu teritorijas attīstības plānošanas dokumentu - ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, attīstības programmas un teritorijas plānojuma - izstrādi un apstiprināšanu.
Ministrija apkopojusi datus, kas liecina, ka patlaban attīstības programmas izstrādi sākušas 35 pašvaldības, bet Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas izstrāde noris vienā pašvaldībā.
Savukārt jauna teritorijas plānojuma izstrāde šobrīd notiek 25 pašvaldībās.
"Tā kā normatīvais regulējums nenoteica termiņu, kādā pēc 2009.gada administratīvi teritoriālās reformas izstrādājami jauni plānošanas dokumenti, ir izveidojusies situācija, ka joprojām 15 pašvaldībām spēkā ir teritorijas plānojumi, kas izstrādāti pirms 2009.gada administratīvi teritoriālās reformas. Līdz ar to tajos noteiktās prasības vairumā gadījumu ir pretrunā pašreizējam tiesiskajam regulējumam," apgalvo ministrijā.
Plānots, ka līdz reformas pabeigšanai un jaunā administratīvā iedalījuma spēkā stāšanās brīdim tiks piemēroti jau spēkā esošie teritorijas attīstības plānošanas dokumenti.
Pēc VARAM paustā, šāds risinājums izslēdz iespējamību, ka īsā laika periodā vairākkārtīgi tiek veiktas izmaiņas ilgtermiņa un vidēja termiņa pašvaldības attīstības plānošanas dokumentos, kas, savukārt, sniedz labumu sabiedrībai, jo privātpersonas tiesības tieši ietekmējošā normatīvā regulējuma izmaiņas nenotiek haotiski un vairākkārtīgi īsā laika periodā.
VARAM uzsver, ka plānotās izmaiņas ietekmēs tās pašvaldības, kas uz attiecīgā regulējuma spēkā stāšanās brīdi būs sākušas jauna plānošanas dokumenta izstrādi.
Vienlaikus VARAM norāda, ka grozījumi nemaina regulējumu pēc būtības, tikai ierobežo jaunu plānošanas dokumentu izstrādes sākšanu un apstiprināšanu, un pašvaldībās ir spēkā esoši plānošanas dokumenti, kurus var izmantot, veicot saimniecisko darbību vai īstenojot būvniecības ieceri.
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) gan iepriekš paudusi viedokli, ka VARAM iecere bremzēs vietvaru attīstību.
LPS uzskata, ka tikai katras pašvaldības ziņā ir izvērtēt situāciju un lemt par jauna teritorijas attīstības plānošanas dokumenta izstrādes nepieciešamību.
Bobs