Paredzēts, ka pensijas tiks pārrēķinātas no nākamā gada, bet konkrētos gados pārskatāmās pensijas un pārskatīšanas nosacījumi tiks noteikti ikgadējā valsts budžeta likumā un vidējā termiņa budžeta ietvara likumā, izvērtējot valsts budžeta iespējas. Līdz ar to šajā likumā netiks iekļauts mehānisms pensiju pārskatīšanai, vai tas tiks darīts atkarībā no piešķiršanas laika vai pansijas apmēra. Tas tiks noteikts budžeta likumā.
Likuma izmaiņas paredz ierobežot indivīdu uzkrātā pensijas kapitāla jeb uzkrāto sociālo iemaksu svārstības, nesamazinot piešķiramās pensijas apmēru gados, kad apdrošināšanas iemaksu algu indekss ir mazāks par "1". Šādā situācijā pensiju kapitāla aktualizācijai tiks piemērots indekss "1", tātad faktiski pensijas kapitāls paliks nemainīgs. Līdztekus likumā iestrādāts mehānisms, lai novērstu pārāk strauju pensiju kapitāla pieaugumu ekonomiskās izaugsmes gados.
Pensiju likuma grozījumi, ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumu, paredz arī pilnveidot invaliditātes pensiju pārrēķināšanas kārtību, mainoties invaliditātes grupai. Likuma izmaiņas paredz I un II grupas invaliditātes pensijas pārrēķina formulā ietvert lielākus koeficientus, un pensijas apmērs pārrēķina rezultātā varēs pieaugt straujāk. Pašreizējais mehānisms pārrēķina formula ļauj pensiju palielināt ne vairāk par 10%. Kā norādījusi Satversmes tiesa, lai arī personas, kurām mainās invaliditātes grupa, atrodas salīdzināmos apstākļos ar personām, kurām invaliditāte tiek noteikta pirmreizēji, piešķirtās pensijas apmērs abos gadījumos var būt nesamērīgi atšķirīgs.
Likuma izmaiņas paredz pagarināt vecuma pensijas izmaksu saglabātajā invaliditātes pensijas apmērā gadījumos, kad invaliditātes pārtraukuma laiks nav lielāks par četriem mēnešiem. Patlaban vecuma pensiju izmaksu iepriekšējā apmērā turpina, ja invaliditātes pārtraukums nav ilgāks par mēnesi. Taču praksē ir gadījumi, kad persona nepagūst veikt invaliditātes ekspertīzi un pagarināt invaliditātes termiņu mēneša laikā, un nav tiesiska pamata pensiju saglabāt iepriekšējā apmērā.
Lai novērstu gadījumus, kad personas vienlaikus saņem pensiju un bezdarbnieka pabalstu, likumā paredzēts noteikt, ka vecuma pensijas izmaksa tiek pārtraukta uz laiku, kamēr persona saņem bezdarbnieka pabalstu.
Iepriekš par šiem grozījumiem un pensiju pārrēķināšanu bija domstarpības gan valdībā, gan arī izskatot likumprojektu Saeimā. Saeimas komisija jūnija sākumā kā iespējamo kompromisu saistībā ar grozījumiem likumā par valsts pensijām ierosināja paredzēt no nākamā gada pārskatīt mazākās pensijas, lai novērstu negatīva kapitāla indeksa ietekmi uz to apmēru. Savukārt Ministru prezidente Laimdota Straujuma pirmdien pēc koalīcijas partiju sanāksmes sacīja, ka pensiju pārrēķināšanu varētu sākt ar 2017.gadu un veikt sešu gadu laikā. Valdības vadītāja uzsvēra, ka šādu solījumu varētu iekļaut budžeta likumā, nevis likumā Par valsts pensijām.
Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētājs Siliņš iepriekš pieļāva, ka saistībā ar nepanākto vienošanos par pensiju pārrēķinu no nākamā gada seniori varētu pieprasīt Straujumas valdības atkāpšanos. Savukārt opozīcijas deputāts Andrejs Klementjevs paziņoja, ka opozīcija varētu sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi par pensiju likuma grozījumiem dienā, kad svinīgo solījumu, stājoties Valsts prezidenta amatā, nodos Raimonds Vējonis. Opozīcija arī draudēja šajā dienā organizēt protesta akcijas.