Farmaceitisko vielu piesārņojuma negatīvā ietekme uz cilvēku un dzīvnieku veselību ir vispārzināma, tomēr detalizēti pētījumi, uz kuru pamata varētu izstrādāt konkrētu rīcībpolitiku vides aizsardzības jomā, lai piesārņojumu novērstu, pagaidām nav veikti, uzsver LVĢMC.
Iegūtos datus paredzēts iestrādāt rekomendācijās, kuras tālāk tiks nodotas vides politikas veidotājiem, ar vidi saistītām uzraugošām institūcijām, universitātēm un pētnieciskajiem institūtiem, farmaceitisko vielu emitētājiem – slimnīcām, zāļu ražotājiem, zivju un mājlopu fermu īpašniekiem, veterināriem, informē LVĢMC.
Pagājušajā gadā Baltijas jūras vides aizsardzības komisija un UNESCO publicēja ziņojumu par farmaceitiskajām vielām Baltijas jūrā un vidē ap to. Ziņojumā minēts, ka visbiežāk konstatētas farmaceitiskās vielas no pretiekaisuma un pretsāpju, sirds un asinsvadu sistēmas, kā arī centrālās nervu sistēmas medikamentiem. 91% no farmaceitiskajām vielām bija sastopamas sadzīves notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, 52% saldūdenī un 44% Baltijas jūrā.
Farmaceitiskās vielas galvenokārt nonāk iekšzemes ūdeņos un jūrā no notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.
Ir noskaidrots, ka tradicionālās attīrīšanas metodes nespēj pilnībā attīrīt notekūdeņus no tajās sastopamajām farmaceitiskajām vielām, norāda LVĢMC. Turklāt, izmantojot tradicionālās notekūdeņu attīrīšanas metodes, daudzu farmaceitisko vielu savienojumi attīrītajos ūdeņos atrasti lielākā koncentrācijā nekā neattīrītajos notekūdeņos. Šāda šķietami paradoksāla situācija veidojas tāpēc, ka notekūdeņu attīrīšanas iekārtās bioloģiski aktīvās dūņas lielu daļu farmaceitisko vielu metabolītu jeb vielu, kas veidojas cilvēku un dzīvnieku organismos vielmaiņas procesā, pārvērš uz sākotnējām aktīvajām farmaceitiskajām vielām, piebilst LVĢMC.
Projektā, kas ilgs līdz 2020. gada septembrim, piedalās septiņu Baltijas jūras valstu galvenās vides iestādes, medicīnas aģentūras, ūdens attīrīšanas uzņēmumi, pētnieciskie institūti un augstskolas. Latviju projektā pārstāv LVĢMC un Latvijas Hidroekoloģijas institūts.