Viņš teica, ka iegulas, kas atklātas Lietuvā, var turpināties Latvijā, bet nav zināms, cik daudz šādas gāzes ir. "Varbūt tikpat daudz kā Lietuvā," pieļāva Zīverts.
Pēc viņa sniegtās informācijas, Eiropā slānekļa gāze ir atrasta 14 valstīs, to vidū ir arī Lietuvā. Šajā valstī krājumu apmērs varētu būt aptuveni 100 miljardi kubikmetru. Pieņemot, ka patēriņš ir 2,9 miljardi kubikmetru gadā, neatkarību no gāzes iespējams nodrošināt 40 gadu garumā. Tomēr, pēc Zīverta domām, nozīmīgāki ir dati par Poliju, kur krājumu apjoms ir 5,3 triljoni kubikmetru, kamēr patēriņš - 16,5 miljardi gadā, līdz ar to gāzes pietiek vairāk nekā 300 gadiem. Šādi apmēri ļauj nepaļauties tika uz Krievijas gāzes piegādātāju Gazprom.
Pētnieks norādīja, ka patlaban slānekļa gāze ir aktuāla saistībā ar Japānas atomkrīzi, bet Baltijas valstīs - atkarības no gāzes un savienojumu trūkuma dēļ.
Viņš arī pauda viedokli, ka jāturpina Baltijas valstu enerģētikas sektoru integrācija ar Eiropas Savienību.
Zīverts vienlaikus atzīmēja, ka "bilde nav tik rožaina" un ir bažas par vairākiem jautājumiem. Piemēram, par iespējamo ūdens piesārņošanu, lielo ūdens patēriņu ieguves procesā, kā arī emisiju apmēru.
Kā ziņots, jautājums par slānekļa gāzi Latvijā aktualizējās šā gada sākumā, kad iespējas to iegūt tika apspriestas arī ar ASV amatpersonām. Latvijas zinātnieki gan izteikušies skeptiski par to.