Aptauju jūlijā veica CVK sadarbībā ar pētījumu centru SKDS.
To, ka vēlētāji neredz jēgu dalībai vēlēšanās aptaujā atzina 21% aptaujāto, kuri izvēlējās nepiedalīties šā gada jūnijā notikušajās pašvaldību vēlēšanās. Salīdzinot vēlētāju viedokļus, kas iegūti līdzīgā aptaujā pirms četriem gadiem, šādu vēlētāju skaits pieaudzis par 2,4%.
Tajā pašā laikā biežākais arguments, kāpēc vēlētāji izvēlas piedalīties vēlēšanās, ir pilsoņa pienākums. Ar to savu lēmumu doties balsot pamatoja 35% no aptaujātajiem, kuri norādīja, ka ir piedalījušies šā gada pašvaldību vēlēšanās.
Aptaujas dati arī liecina, ka četru gadu laikā par 3% pieaudzis to vēlētāju skaits, kuri pašvaldību vēlēšanās nepiedalījās, jo vēlēšanu laikā atradās ārpus Latvijas. Šo kā galveno iemeslu minēja 11% aptaujāto, kuri vēlēšanās nepiedalījās.
Vēl citi iemesli, kāpēc vēlētāji nepiedalījās šā gada vēlēšanās, bija viedoklis, ka "nav par ko balsot" (11%), "neatradās dzīvesvietā" (9%), "bija aizņemts, strādāja" (7%), "nedzīvo deklarētajā dzīvesvietā" (7%), "nav ticības, neuzticas nekam" (7%), "negribēja" (5%), "mana balss neko neietekmē" (5%) un "nebija laika" (4%).
Savukārt biežākie argumenti, kāpēc vēlētāji piedalījās pašvaldību vēlēšanās, bija "vēlme atbalstīt noteiktu partiju, kandidātu" (21%), "lai ietekmētu pašvaldības nākotni" (12%), "cerība uz labāku nākotni, pārmaiņām" (12%), "vēlme paust savu viedokli"(7%), "vienmēr piedalās visās vēlēšanās" (6%) un "lai cita partija saņemtu mazāk vietu" (3%).
Kopumā arī šā gada aptauja atklāj, ka vispasīvākie vēlētāji, kuri biežāk nekā citi nepiedalās vēlēšanās, ir jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem (50%), bet visaktīvāk vēlēšanās piedalās vēlētāji vecumā no 55 līdz 63 gadiem (79%). Tāpat biežāk vēlēšanās piedalās sievietes (70%), vēlētāji ar augstāko izglītību (76%), vēlētāji, kuru sarunvaloda ģimenē ir krievu valoda (71%) un publiskajā sektorā nodarbinātie (78%).
CVK un SKDS pēcvēlēšanu aptaujā piedalījās 858 Latvijas pilsoņi.
Linda
indra
Lembe Piebaldzēns