Piektdien sākas vilku medību sezona; gada limits - 250 vilki

nenosautu nevienu vilku,vini ir viskaistakie dzivnieki,un gudrakie,kadas viniem skaistas,gudras acis.Toties klainojoso sunu saviesies tik daudz,un pie ta vainigi cilveki,

Kāpēc tik ļoti palielinātas kvotas?

Vilciņam arī gribas ēst!

portālā manabalss ir petīcija "Par vilku un lūšu medību ierobežošanu"

"Šogad nomedīts neparasti daudz vilku kucēnu" 20. oktobris 2013 Autori: Laura Dzērve, Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondente Šī gada vilku medību sezona izceļas ar ko neparastu - stipri liels ir nomedīto vilcēnu skaits, liecina Valsts meža dienesta apkopotie dati. No 133 nošautajiem vilkiem 67% ir kucēni.

11) Āfrikas cūku mēra gadījumā svarīgi ir norādīt kontekstu - ka lai īstenotu mednieku interešu dienaskārtību šie ĀCM vīrusa izplatīšanās riski tika apzināti, mērķtiecīgi un sistemātiski radīti un kāpināti 20 gadu garumā. Mednieku intereses ir sekojošas: maksimāli kāpināt savvaļas pārnadžu populācijas (mežacūkas, staltbrieži, aļņi un stirnas) un maksimāli apšaut plēsējus (vilkus un lūšus, kas Eiropā ir aizsargājamas sugas). Postījumi no šīs medību saimniecības, kas vairo savvaļas pārnadžus, aizvien aug augumā. Nu tiem jāpieskaita Āfrikas cūku mēris un līdz ar to arī apdraudējums cūkkopībai, jo tieši cūkgaļa veido ievērojami lielāko daļu no Latvijas iedzīvotāju gaļas koppatēriņa. Cūku mēra izplatībai Latvijā ir radīti izdevīgi apstākļi - mežacūkas kopš 90. gadu otrās puses piebaro cauru gadu un no atļautā limita nomedī tikai pusi. Tā tas turpinājies arī pēc 2004. gada, kad Latvija iestājās ES. Zemkopības ministriju šajā laikā vadīja Mārtiņš Roze, Jānis Dūklavs, kurš arī ir mednieks, un Laimdota Straujuma. Medību daļu Valsts meža dienestā vadīja Jānis Baumanis, kurš ir pašreizējais Mednieku Savienības vadītājs un arī cūku mēra problēmas "risinātājs". Viņš saņem tūkstošus par “informatīvo darbu” ar medniekiem, bet, kad pats varēja reāli risku samazināt ar administratīvām metodēm, to nedarīja. Tieši pretēji – aizmiedza acis uz mežacūku piebarošanu, jo tās medniekiem ir galvenais gaļas ieguves avots, un nodrošināja vilku apšaušanu, jo tie samazinātu mežacūku skaitu. Kad 2011.gadā J.Baumanis pēc 400 mednieku apliecību viltojumu skandāla labprātīgi piespiedu kārtā pameta savu amatu, viņa vietā stājās Jānis Ozoliņš, kurš līdz tam bija Baumaņa vietnieks – labā roka. Aizpērn amatā stājās Valters Lūsis, kurš arī ir aktīvs vilku mednieks. Maiņas ir notikušas, bet turpinās tā pati politika. ĀCM apritē uztur un izplata tieši mežacūkas. Fermās, veicot bioloģiskos drošības pasākumus, ne uzreiz, tomēr varētu panākt situācijas kontroli. ES galvenais gaļas ieguves avots ir lauksaimniecība, nevis medniecība. Taču Latvijas mednieki apzināti vismaz gadus 20 kāpinājuši mēra risku un kaitējuši cūkkopības nozarei ne tikai Latvijā, bet arī citās ES dalībvalstīs. Izmaksas mērāmas miljonos - par administratīvajiem un dezinfekcijas pasākumiem, tāpat izkaušanas izmaksas un kompensācijas. Gada laikā summa sasniedza 16.5 miljonus eiro (7.41 M pasākumiem ĀCM izplatības ierobežošanai + 1 M ziedojums no LVM + 8.1 M zaudējumi cūkkopjiem). Tagad vēl Eiropas Savienība piešķīra 1.2 M lai stimulētu medniekus šaut mežacūkas.

10) Pēc Latvijas valsts mežu atskaitēm redzams, ka pārnadžu izraisīto jaunaudžu bojājumu apjoms 2013.gadā ir sasniedzis 4762 hektārus, bet, lai mazinātu bojājumu apjomu, tiek veikta jaunaudžu apstrāde ar repelentiem, kas 2013. gadā izmaksāja 272 tūkstošus latu. Kopumā pēdējos trijos gados LVM repelentiem ir iztērējuši 700 tūkstošus latus. Viena hektāra nopostītas jaunaudzes atjaunošanas izmaksas ir 700-800 lati, līdz ar to 4762 hektāru atjaunošana izmaksā 3.3-3.8 miljonus latus (4.6-5.3 miljoni eiro). Jaunaudžu postījumi valsts mežu teritorijās no 4 500 hektāriem 2013.gadā 2015.gadā jau pieauguši līdz 7 000. Atjaunošanas izmaksas attiecīgi lēšamas 8,5 miljonu eiro apjomā.

9) nedaudz varētu pakavēties pie mednieku darbības ekonomiskajām sekām jeb zaudējumiem, kurus rada vēlme palielināt pārnadžu skaitu un līdz minimumam samazināt vilku un lūšu skaitu. Pārāk lielās stirnu, staltbriežu u.c. populācijas izraisa autoavāriju pieaugumu uz ceļiem, kas noved arī pie cilvēku nāves, savainojumiem un bojātām mašīnām – un tas bija zināms jau iepriekš, ka līdz ar šādu medību politiku pieaugs stirnu, staltbriežu, mežacūku u.c. skaits un ka tas neizbēgami novedīs pie autoavāriju pieauguma. 2009.gadā Ceļu policijā reģistrētie dati par ceļu satiksmes negadījumiem ar dzīvniekiem uzrādīja, ka pavisam notikuši 473 negadījumi un 18 gadījumi ar cietušajiem, kā rezultātā 2 cilvēki gājuši bojā un 23 ievainoti. 2013. gadā apdrošināšanas kompānijā BALTA tika reģistrēti 660 gadījumi, kad pieprasīta KASKO kompensācija par auto bojājumiem, kas nodarīti sadursmē ar meža zvēru. Pēc Valsts policijas datiem 2013. gadā šādos negadījumos bojā gājuši 2, bet cietuši 40 cilvēki. 1948.gadā mednieki Latvijas mežos palaida 35 jenotsuņus, kuru kažokos atradās arī ērces, kas bija inficētas ar encefalītu un Laima slimību. 2013.gadā ar ērču encefalītu Latvijā saslimuši 365 cilvēki, bet ar Laima slimību – 454 cilvēki.

5) saskaņā ar vilku monitoringu pēc tam , kad ~9 mēnešu laikā nošauj 250-300 vilku, Latvijā paliek dzīvi 200-300 vilku. Latvijā mednieki nošauj lūšus un vilkus virs dabiskās mirstības procenta un vilku blīvums salīdzinot ar Poliju, Vāciju vai Minesotas un Viskonsīnas štatiem ir vismaz uz pusi mazāks – 2014.gada decembrī bija sekojoši dati: - Polijā vilku teritorija ir 61 500 km2 un dzīvo 1276 vilku jeb 20.75 vilku uz 1000 km2; - Vācijā vilku teritorija ir 12 -13 000 km2 un dzīvo 250 vilku jeb 19.2 – 20.8 vilku uz 1000 km2; - Minesotā vilku teritorija ir 70 000 km2 un dzīvo 2221 vilku jeb 32 vilku uz 1000 km2 - Viskonsīnā vilku teritorija ir 44 000 km2 un dzīvo 771 vilku jeb 17.5 vilku uz 1000 km2 kamēr Latvijā vilku teritorija ir 30 000 km2 un dzīvo 200-300 vilku jeb <10 vilku uz 1000 km2 Ne Polijā, Vācijā, nedz arī Minesotā un Viskonsīnā ekonomika nav sabrukusi un cilvēki ir sveiki un veseli. Turklāt visās šajās zemēs gan cilvēku blīvums, gan mājlopu skaits ir daudzas reizes lielāks nekā Latvijā. 6) LV mednieki apšauj ienākošos Igaunijas lūšus un Lietuvas vilkus, kas kompensē medību kvotas pārmērības - nekur ES vilkus nemedī 9 mēnešus (ieskaitot mammas ar mazuļiem vēderā martā) un lūšus 4 mēnešus 7) Latvijas vilku un lūšu kvotas pieauga TIKAI tad, kad pieauga vilku un lūšu skaits Igaunijā un Lietuvā (2015.gada februārī Lietuvas 50-60 km pierobežas joslā tika uzskaitīti 120 vilki un Igaunijā 10-13 vilku pāri, kuriem piedzima mazuļi arī bija 50-60 km pierobežas joslā + Igaunijas lūšu skaits bija tuvs vides ietilpībai un līdz 2013.g. viengadīgie lūši, - kuri bija bez savas teritorijas - ienāca Latvijā). Pleskavas reģiona vilki arī var dot savu pienesumu. 8) trešdaļa no nošautajiem lūšiem un vilkiem ir mazuļi

4) par vilkiem vairāk aitas nokož tieši suņi daudzi aitkopji norāda, ka par vilkiem daudz lielāku postu nodara klaiņojoši / kaimiņu suņi – piemēram, 2012. gadā no 170 nokostiem mājlopiem vismaz 143 bija suņu nokosti, bet 2013.gadā no 174 – vismaz 129 tikai lieta tāda, ka VMD Medību daļa (Rīgas kantoris), kas sastāv no 2 medniekiem un vienas tantiņas publiski visas suņu nokostās un savainotās aitas piedēvē vilkiem – lai ‘pamatotu’ kvotas lielumu, kuru mednieki 9 mēnešus cenšas izpildīt

2) "Vilki Latvijā. Vai tiešām drauds?" Selva Šulce, Valsts meža dienests (VMD) "Lai aizstātu 200–250 gadā nomedītus vilkus, no kuriem, kā zināms, lielākā daļa ir nepieauguši vilcēni, pilnīgi pietiek ar 40–50 pieaugušo pāriem. Vilku populācija, kas sastāv no 200–300 indivīdiem pēc medību termiņa beigām nodrošina apmēram 50 pārus, kuri sekmīgi vairojas. Šādās robežās vilku skaits Latvijā pēdējo 10–15 gadu laikā arī svārstījies – no 200–300 ziemas beigās līdz 500–600 vasaras sākumā. Apgalvojumam, ka valstī dzīvotu vairāk kā 1000 vilku, nav izskaidrojuma, jo šāda populācija ik gadus saražotu vismaz tik pat daudz kucēnu un augtu neiedomājami ātri." 3) "Latvijā varētu mitināties 200 līdz 300 vilku" Pēc medību sezonas beigām Latvijā varētu mitināties no 200 līdz 300 vilkiem, aģentūrai BNS pavēstīja Valsts meža dienesta (VMD) medību daļas vadītājs Jānis Ozoliņš. Ozoliņš paskaidroja, ka, ņemot vērā informāciju par populācijas atjaunošanās spējām un pieaugumu, pēc medību sezonas beigām Latvijā varētu mitināties 200 līdz 300 vilku.

Vilki parasti nodara postījumus naktī vai krēslas stundās, visbiežāk uzbrūkot aitām un teļiem, kazām un suņiem. +++ kārtējā dezinformācija, ko katru gadu piedāvā VMD Medību daļas poļitruki un nedomājot tiražē masu mediji. 1) youtube var noskatīties : Medniekiem.lv TV: Jānis Ozoliņš par klejojošo suņu un kaķu medīšanu Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Jānis Ozoliņš par to, kā medniekiem pareizi rīkoties ar klejojošajiem suņiem un kaķiem ~6:28 J.Ozoliņš saka, ka 2011.gadā nošauts vairāk nekā 800 suņu, bet iepriekšējos gados pat vairāki tūkstoši