Autonozares pārstāvji to sauc par kliedzošiem pārkāpumiem.
Policijas īpašumā ir daži simti transportlīdzekļu, no kuriem daļu Policijas Transporta birojs arī pats cenšas savest kārtībā. Nesen policijas iestāde nolēma iegādāties krāsas un špakteles, gruntis un citus līdzekļus automašīnu krāsošanai. Tomēr policijas sastādītajā krāsu vēlmju sarakstā autokrāsu jomas speciālisti pamanījuši kādu visai lielu īpatnību. Policija vēlējusies iegādāties autokrāsas, kuru lietošana Eiropas Savienībā būtībā ir aizliegta.
Tās ir ķīmiskās bāzes krāsas, kuras ar īpašu atļauju drīkst lietot vien antīko auto krāsošanai, un arī tad, izņemot īpašu atļauju. Un diezin vai policijas mašīnas jau sasniegušas tik cienījamu vecumu, lai kļūtu par antīkiem auto. Eiropa prasa ārpus rūpnīcām mašīnas krāsot vien ar krāsām, kas ir radītas uz ūdens bāzes. Iemesls – rūpes par vides tīrību un cilvēku veselību. "Tie ir principiāli un kliedzoši pārkāpumi. Jo ķīmiskās krāsas jau ir izslēgtas kā šķira no automobiļu krāsošanas visā Eiropas Savienībā. Un, ja Valsts policija, galvenais uzraugs, to ignorē, vai iepērk šādus produktus, nu kur vēl kliedzošāk," sašutis Latvijas pilnvaroto autotirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Viktors Kulbergs.
Ministru kabineta noteikumi, kas ierobežo ķīmisko krāsu lietošanu ir spēkā nu jau piecus gadus. Policijas pārstāvis neatklāj, kas viņus konsultējis šajā iepirkumā, vien norāda, ka pasūtījuši tādas pašas krāsas kā parasti. Un piedāvā savu noteikumu interpretāciju, ka lielās automašīnas drīkst krāsot, bet vieglās nē. "Nekur nav pateikts, ko mēs krāsosim – vai mašīnu, vai angāru vai sētu vai ko citu. Ar šīm krāsām paredzēt krāsot autobusus, smagās mašīnas, citas tehniskās ierīces, gan sētu vārti, gan citas mehāniskās virsmas," tā policijas pārstāvis. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Ķīmisko vielu un risku nodaļas vadītājs Armands Plāte norāda, ka šāds arguments neiztur kritiku un, ja policija sētu krāsos ar automobiļu krāsu, kas radīta uz ķīmiskās bāzes, tas būs vēl lielāks šo noteikumu pārkāpums. Jo šeit ir svarīgi, lai gaisā nenonāktu kaitīgie krāsu izgarojumi.
VARAM pārstāvis uzsver, ka rūpīgi kontrolē krāsu ražotājus. Bet licence aizliegto krāsu tirgošanai nevienai kompānijai nav izsniegta: "Mēs pieņemam, ka mums šādas krāsas nav bijušas, nav vajadzība pēc tādām, ka tirgū ir tikai tādas krāsas, kas ir saskaņā ar šiem noteikumiem." Policijas sludinātais konkurss viņam bijis pārsteigums. Plāte saka: "Mēs pieņemam, ka pie mums nenotiek rūpnieciska auto krāsošana un līdz ar to vajadzētu būt mūsu uzņēmējiem pārsvarā strādāt ar ūdens bāzes krāsām."
Citi skaitļi ir autotirgotāju asociācijas rīcībā. Viņi pieļauj, ka Baltijas tirgū pat 85% no izplatītajām autokrāsām ir kaitīgās ķīmiskās bāzes krāsas. Tikai viena sestā daļa - atļautās. Tas savukārt liek domāt, ka konkrēto direktīvu Latvijā ievēro ar lieliem izņēmumiem un normu izpilde ir tik formāla, ka tās atļaujas nerespektēt pat policija. Dažādu krāsošanas materiālu iegādei policija plāno atvēlēt 45 tūkstošus latu. Nauda pagaidām stāv neiztērēta.
Pēc De facto intereses par direktīvu ieviešanu uz papīra, ne dzīvē, VARAM, tāpat kā autonozares pārstāvji izteikuši vēlmi tikties, lai saprastu, kur tad īsti slēpjas problēma, un kā ar to tikt galā. Policija sola gaidīt, ko lems citi.