Poļu skola saņem atbalstu no vēsturiskās tēvzemes

gadsimta sešdesmitajos gados celtā senatnīgā sarkano ķieģeļu ēka Varšavas ielā gandrīz uzbūvēta no jauna, veikts ēkas kapitālais remonts, pievienots vēl viens stāvs, atjaunota ēkas fasāde, izveidoti mūsdienīgi mācību kabineti ar jaunām mēbelēm, Eiropas prasībām atbilstoša ēdnīca. Tas viss izdarīts gada laikā, ieguldot aptuveni 1,5 miljonus latu, no kuriem 49% jeb Ls 733 820 piešķīrusi Polijas biedrība Wspķlnota Polska. Latvijas Poļu savienības priekšsēdētāja Vanda Krukovska uzskata, ka šis Polijas atbalsts izglītības un kultūras aktivitātēm Latvijā ir nenovērtējams. Latvijas poļi to saņemt cer arī šajā gadā, jo, kaut Poliju arī skārusi ekonomiskā krīze, dotācijas poļu diasporai ārzemēs, kā to paredz līgums starp Latviju un Poliju, sola saglabāt, kā arī turpināsies skolēnu, skolotāju un speciālistu apmaiņa izglītības jomā. Skolā, kas tagad atguvusi vēsturisko nosaukumu — Daugavpils poļu valsts ģimnāzija — ,mācās 287 skolēni. Ģ.Grāve stāsta, ka tikai 10% bērnu ir poļu tautības, pārējie nāk no jauktām ģimenēm vai arī nav poļu izcelsmes, taču vēlas šeit mācīties. Mācības notiek gan latviešu, gan poļu valodā, tiek koptas abu tautu tradīcijas un kultūra. Pie mācību kabinetiem uzraksti abās valodās, katrā klasē virs tāfeles krucifikss un divi ģerboņi — Latvijas un Polijas. Ģ.Grāve stāsta, ka Daugavpilī, kur šobrīd vairāk nekā 13% iedzīvotāju ir poļi, pirms Otrā pasaules kara bijušas vairākas poļu skolas, trīs no tām pastāvējušas līdz 1948.gadam, kad likvidētas. Poļu skola Daugavpilī atjaunota 1991.gadā, vispirms bijusi viena klase eksperimentālajā pamatskolā, vēlāk jau atsevišķa mācību iestāde. Polijas valdība palīdzējusi ar grāmatām, sūtījusi skolotājus, kas varētu mācīt poļu valodu, arī tagad skolā strādā četras skolotājas no Polijas. Direktore ar lepnumu uzsver, ka 80% skolas absolventu sertifikātā saņem A, B, C līmeņa atzīmes un studē gan Latvijas, gan arī Polijas augstskolās, kurās viņiem ir iespēja saņemt Polijas valsts stipendiju. 12.klases skolniece Elīna Mazarevska pēc skolas beigšanas sapņo studēt Polijā. Viņa uzskata, ka, mācoties šajā skolā, sākusi apzināties savu identitāti. "Man abi vecāki ir poļi, bet tieši skola palīdzēja apzināties, ka esmu poliete, taču dzīvoju Latvijā. Arī mana māsa Olga pabeidza šo skolu un studē inženierzinātnes Polijā, saņem Polijas stipendiju." Savukārt viņas klasesbiedrs Pāvels stāsta, ka poļu valodu iemācījies tikai poļu bērnudārzā, kur bijusi vienīgā brīvā vieta. Tagad Pāvels uzskata sevi gan par Polijas, gan par Latvijas patriotu un vēlas pēc skolas beigšanas studēt Polijā. Patlaban Latvijas Poļu savienība sapņo par jaunas skolas ēkas būvniecību Jēkabpilī, kur šobrīd poļu pamatskola mitinās pielāgotās bērnudārza telpās.