"Uz šādu soli tos pamudināja jaunais likumprojekts Psihologu likums, kas patlaban tiek izskatīts Saeimā," norāda Caics.
"Psihologu nozares pārstāvji ir ilgstoši centušies nepieļaut nepilnīga likumprojekta izstrādi, lai tādējādi neaizskartu praktizējošu psihologu, vairāku valsts un pašvaldību institūciju, kā arī psihologu pakalpojumus izmantojušu cilvēku intereses. Diemžēl mēģinājumi panākt nozarei un sabiedrībai labvēlīgu lēmumu pieņemšanu tika ignorēti. Rezultātā daudzi psihologi apzinājās, ka ir neaizsargāti,” skaidro Caics. "Ir jārīkojas. Arodbiedrība dod mums visiem iedvesmu, lai cīnītos par savām tiesībām."
"Lai cik ironiski tas būtu, bet tieši likumprojekts mūs visus tā kārtīgi ir sapurinājis. Šajā sakarā varam būt pateicīgi likumprojekta izstrādātājiem, jo tieši tas mums lika izveidot pirmo psihologu profesionālo arodbiedrību," piebilst arodbiedrības valdes locekle Andžela Pļaveniece.
Savukārt cita valdes locekle Aļona Jakuba pauž prieku, ka vairāki deputāti ir pauduši atbalstu nozares un sabiedrības interesēm atbilstošam risinājumam. "Mūsu uzdevums ir nodrošināt, lai šis risinājums no vārdiem pārtaptu par darbiem. Tomēr ar likumprojektu mūsu darbs nebūs beidzies. Šis ir tikai sākums. Darba ir daudz, un mēs esam apņēmības pilni dot savu ieguldījumu psihologu nozares attīstībā," uzsver Jakuba.
Parlamenta Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (Zaļo un zemnieku savienība) iepriekš pauda to, ka desmit gadu garumā psihologi ir uzsvēruši, ka nozari ir nepieciešams sakārtot, un parlamentārieši līdz šim ir izturējušies ļoti toleranti, ļaujot nozares profesionāļiem vienoties par psihologu izglītības un sertifikācijas jautājumiem un attiecīgu likuma projektu izstrādāt pašiem. "Diemžēl tas nekādi nav sekmējies, tādēļ galu galā Saeima šādu likumprojektu uzdeva izstrādāt valdībai. Šodien tas ir uz mūsu galda un ir pietiekami kvalitatīvs, lai to virzītu tālāk un pieņemtu pēc iespējas īsā termiņā," uzskata Barča.
Vienlaikus komisijas vadītāja norāda, ka turpmāk parlamentārieši jautājumu skatīs ļoti stingri un vērtēs vienīgi konkrētus uz otro un trešo lasījumu iesniegtos priekšlikumus, atturoties apspriest vispārīga rakstura ieteikumus un iebildumus.
Komisijas vadītāja uzsver, ka uz psihologu pleciem gulstas ļoti liela atbildība, jo no viņu atzinumiem nereti ir atkarīgi cilvēku likteņi, un tā ir vienīgā no šādām profesijām, kurā strādājošo darbs joprojām netiek reglamentēts. Līdz ar to par psihologu sevi var dēvēt arī cilvēks, kas mācījies tikai divus gadus. Tāpēc psihologu darba kvalitāte ir ļoti atšķirīga un tas nenāk par labu klientiem, situāciju raksturo Barča. Viņa uzsver, ka beidzot valstī ir jānosaka vienots standarts psihologu sertificēšanai, lai atzinumus tiesām, bāriņtiesām un citām institūcijām drīkstētu sniegt tikai labi izglītoti un pieredzējuši speciālisti.