Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
No uzņēmuma 60 miljonu eiro nodokļu parāda valsts budžetā līdz šim izdevies atgūt vien 27 eiro

PVN krāpšanas shēmas anatomija

No 2012. līdz 2018. gadam norakstīti nodokļu parādi 2,3 miljardu eiro apjomā. Diena atsāk pētīt nodokļu milzīgo parādu rašanās cēloņus, analizējot lielāko iespējamo krāpšanas shēmu vēsturisko gaitu.

Palicis parādā valsts budžetam 60 miljonus eiro, SIA Tendem Neman likvidēts, tā parāds norakstīts, bet par iespējamās nodokļu krāpšanas shēmas īstenotāju atbildību notiek izmeklēšana kriminālprocesa ietvaros, kura iznākums pagaidām nav prognozējams.

Uzņēmums Komercreģistrā tika ierakstīts 2004. gada 18. oktobrī, kā darbības veidus norādot elektronisko ierīču, telekomunikāciju iekārtu un to daļu vairumtirdzniecību. Savukārt Tendem Neman gada pārskatā par 2014. gadu iekļautajā vadības ziņojumā (kas ir arī pēdējais uzņēmuma iesniegtais gada pārskats) teikts, ka uzņēmums pamatā nodarbojies ar mobilo tālruņu vairumtirdzniecību, galvenokārt Eiropas Savienības teritorijā. Preces esot iepirktas Polijā, tālāk realizētas Igaunijā, Vācijā, Rumānijā un citās valstīs.
 

Pastāvīga īpašnieku maiņa

Vēsturiskie dati par uzņēmumu rāda, ka Tendem Neman dibinātājs un vienīgais īpašnieks līdz 2005. gada 1. jūlijam bijis Ukrainas iedzīvotājs Pavlo Dvornikovs, kurš bijis arī valdes priekšsēdētājs. Savukārt valdes loceklis tajā laikā bija Latvijas iedzīvotājs Vladimirs Petrovs. 2005. gada 1. jūlijā uz īsu brīdi – līdz tā paša gada 7. oktobrim – par Tendem Neman īpašnieku kļūst valdes loceklis Petrovs, saglabājot arī amatu valdē, bet Dvornikovs līdz ar uzņēmuma īpašnieku maiņu atstājis arī valdes priekšsēdētāja amatu.

2005. gada 7. oktobrī par Tendem Neman īpašnieku kļūst cits Ukrainas iedzīvotājs – Staņislavs Voitovičs, kurš tiek iecelts arī par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju, turklāt Tendem Neman viņa īpašumā saglabājas līdz pat 2012. gada 7. augustam, kad par nākamo uzņēmuma īpašnieku kļūst Latvijas iedzīvotājs Mihails Kočņevs. Voitovičs un jau pieminētais Petrovs valdē darbojas vēl līdz 2012. gada 28. novembrim, bet no šā datuma līdz 2013. gada 15. oktobrim vienīgais uzņēmuma valdes loceklis ir pats Kočņevs.

Tomēr arī Kočņevs nepilnu gadu pēc Tendem Neman iegādes – 2013. gada 11. oktobrī – nolemj šķirties no uzņēmuma un par tā jauno īpašnieku kļūst ārzemnieks, Krievijas iedzīvotājs Andrejs Kazakovs, kurš 15. oktobrī uzņēmuma valdē nomaina bijušo īpašnieku Kočņevu, kļūstot par vienīgo valdes locekli.

Taču jau atkal – mazāk nekā pēc diviem gadiem – 2015. gada 4. novembrī Tendem Neman notiek šoreiz gan uzņēmuma vēsturē pēdējā īpašnieku maiņa, un tas nonāk Lietuvas iedzīvotāja Nikolaja Siņagina īpašumā līdz pat uzņēmuma likvidācijai 2017. gada 24. oktobrī. Turklāt kopš 2015. gada 11. novembra līdz 2016. gada 31. martam Siņagins bija vienīgais Tendem Neman valdes loceklis. 
 

Pēkšņā biznesa veiksme 

Faktiski desmit gadu laikā kopš dibināšanas 2004. gadā līdz pat 2014. gadam Tendem Neman īpaši neizceļas ar aktīvu un apjomīgu darbību, bet 2014. gada pārskatā pēkšņi uzrāda  apgrozījumu 38 864 820 eiro apmērā un peļņu pēc nodokļiem – 222 164 eiro apmērā. Lursoft dati liecina, ka uzņēmums 2014. gadā kopumā valsts budžetā samaksājis divus tūkstošus eiro, bet 2015. gadā – jau 69,6 tūkstošus eiro. Taču faktiski ar to Tendem Neman oficiālais veiksmes stāsts beidzas, jo jau 2016. gadā kopējais nodokļos samaksātais naudas apjoms ir vairs tikai trīs eiro. Tam gan ir pavisam cits iemesls, nevis pēkšņa biznesa neveiksme.

Pēc Dienas rīcībā esošās informācijas nojaušams, ka tieši pēkšņā, desmitiem miljonos mērāmā saimnieciskās darbības uzplaukuma apjoma dēļ Tendem Neman, visticamāk, jau 2015. gadā bija nonācis Valsts ieņēmumu dienesta (VID) redzeslokā aizdomās par iespējamām nelikumīgām darbībām nodokļu jomā. Šīs aizdomas jau 2016. gada sākumā pāraug konkrētos procesos, kad tiek īstenota virkne VID represīvo aktivitāšu pret Tendem Neman.

Atbilstoši VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes Dienai sniegtajai informācijai 2016. gada 16. februārī VID Nodokļu pārvaldes saistību izpildes nodrošināšanas daļas vadītājs Dambis pieņēma lēmumu par Tendem Neman saimnieciskās darbības apturēšanu sakarā ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas. 

VID 2016. gada 16. februārī ir nosūtījis divas vēstules Uzņēmumu reģistram ar lūgumu veikt divus ierakstus Komercreģistrā – par Tendem Neman saimnieciskās darbības apturēšanu, kā arī aizliegumu uzņēmuma reorganizācijai un dalībnieku maiņai. Savukārt tā paša gada marta beigās pēc VID lūguma Uzņēmumu reģistrā tika veikts vēl viens ieraksts – par Siņagina atbrīvošanu no Tendem Neman valdes locekļa amata, pamatojoties uz VID lēmumu par saukšanu pie administratīvās atbildības.

Savukārt VID Dienai sniegtie dati par Tendem Neman nodokļu parādiem rāda, ka, visticamāk, pēc veiktā nodokļu audita uzņēmumam 2016. gada 30. aprīlī ir aprēķināti nodokļu parādi 41,52 miljonu eiro apjomā, no kuriem 6,26 miljoni ir uzņēmuma ienākumu nodokļa (UIN) parāds, bet 35,26 miljoni eiro – pievienotās vērtības nodokļa (PVN) parāds. Turklāt šo summu vēl papildina VID noteiktais uzrēķins 10,66 miljonu eiro apmērā.

Līdz ar to faktiski vienā dienā Tendem Neman parāds pret valsts budžetu sasniedza 52,2 miljonus eiro, uzņēmumam dodot iespēju kādu brīdi ieņemt negodpilno pirmo vietu Latvijas lielāko nodokļu parādnieku sarakstā.

Jāpiebilst, ka laikā no 2016. gada 30. aprīļa līdz 2017. gada 31. oktobrim Tendem Neman parāda summu līdz 60,18 miljoniem eiro palielināja soda procenti.
 

Miljoniem vērtais paraksts

Lai arī jau 2016. gada sākumā VID sāka virkni darbību attiecībā pret Tendem Neman, šobrīd ir pamats uzskatīt, ka no uzņēmuma vai arī to īpašniekiem valsts nekad neatgūs 60 miljonus eiro, jo uzņēmums patlaban ir likvidēts un izslēgts no Uzņēmumu reģistra, savukārt aprēķinātais nodokļu parāds ir norakstīts kā bezcerīgs jeb neatgūstams. Proti, 2017. gada 29. jūnijā Uzņēmumu reģistra valsts notārs pieņēma lēmumu ierakstīt Komercreģistrā ziņas par sabiedrības izbeigšanu. Savukārt 2017. gada 24. novembrī VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktore Santa Garanča pieņēma lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu dzēšanu. 

VID skaidro, ka nodokļu parādus saskaņā ar likuma Par nodokļiem un nodevām 26. pantā noteikto ir iespējams piedzīt tikai tad, ja nodokļu maksātājam ir kādi aktīvi, uz ko vērst piedziņu, piemēram, manta, nekustamie īpašumi, pamatlīdzekļi, iekārtas, preces, nauda bankas kontos u. tml. Ja nodokļu parādniekam šādu aktīvu nav, tad arī nav iespējama rezultatīva piedziņa. Vēršot piedziņu uz Tendem Neman naudas līdzekļiem kredītiestādēs atvērtajos kontos, bezstrīdus piedziņas kārtībā ir piedzīti 27,30 eiro.

Nodokļu administrācijas pārstāvji norāda, ka "tajā brīdī, kad uzņēmums ir likvidēts un tā nodokļu parāds norakstīts, administratīvās metodes vairs nav iespējams pielietot. Bez tam, ja arī administratīvā procesa ietvaros VID vēršas pret konkrētām uzņēmuma amatpersonām ar administratīvajām metodēm, piemēram, ar naudas sodiem, viņu tiesību ierobežošanu, iekļaušanu riska personu sarakstā vai tamlīdzīgi, tad gadījumos, kad šīs amatpersonas ir fiktīvas – tās ir trešo valstu pilsoņi vai arī personas bez noteiktas dzīves vietas un nodarbošanās –, šādām metodēm nav lielas lomas vai ietekmes uz negodprātīgajām darbībām. Taču šis fakts nenozīmē, ka par nodarīto kaitējumu tā īstenotājiem nebūtu jāuzņemas atbildība. Kā zināms, uzņēmuma un tā amatpersonu atbildība ir nodalīta un pret konkrētām uzņēmuma amatpersonām saistībā ar viņu nodarīto kaitējumu var vērsties ar kriminālprocesuālām metodēm".

Patlaban ir aktīvs kriminālprocess, kas tika uzsākts par izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā – ne mazāk kā 27 miljonu eiro –, kas tika veikta laika posmā no 2014. gada līdz 2015. gada vidum, īstenojot starpniecības pakalpojumus starptautiskos darījumos.

Kriminālprocesa ietvaros ir izsūtīti tiesiskās palīdzības lūgumi vairāku valstu, tostarp arī trešo valstu tiesībsargājošām iestādēm. Pērn oktobrī VID informēja, ka kriminālprocesa materiāli bija iesniegti Ģenerālprokuratūrā uz pārbaudi pie uzraugošā prokurora. Saņemot pārbaudes rezultātus un turpmākos norādījumus, izmeklēšana aktīvi turpināsies. Savukārt februāra beigās VID Dienai norādīja, ka kriminālprocesā pret Tendem Neman turpinās pirmstiesas izmeklēšana, un izmeklēšanas interesēs plašāka informācija netiks sniegta.

Pētot atsevišķu Tendem Neman īpašnieku un vadītāju uzņēmējdarbības vēsturi, atklājas, ka jau pieminētā  Kočņeva vārds saistās ar vairākiem desmitiem uzņēmumu.

Tostarp M. Kočņeva vārds figurē vēl viena komunikāciju tehnikas vairumtirdzniecības uzņēmuma – SIA M4U – amatpersonu sarakstā. Šis uzņēmums arī bijis viens no nodokļu parādnieku listes rekordistiem ar vairāk nekā 30 miljonu eiro parādu. Arī šis uzņēmums savulaik nonācis VID redzeslokā – 2015. gadā tika apturēta tā saimnieciskā darbība. 2017. gada 1. martā tas tika likvidēts. Taču tobrīd mierīgi turpināja darboties cits uzņēmums, M4U līdzinieks, – SIA M4U Group, kurš šobrīd gan atrodas likvidācijas procesā. Šīs un citas nianses Diena turpinās pētīt nākamajās rakstu sērijas Zaudētā nauda publikācijās. 

Top komentāri

Irlielāmērāticams
I
ka Valsts Ieņēmumu Dienests remdēs mazvērtības kompleksus par situāciju ar PVN, turpinot piežmiegt frizierus un amatniekus.
Zaiga
Z
Šīs PVN izkrāpšanas shēmas tika uzsāktas ar to ieviešanas dienu un tās tika politiski atbalstītas. Tur grozījās 100 miljonu, bet valdības un FM izlikās aklas, kurlas, nevarīgas. PVN izkrāpšanas shēmām pietuvinātām personām vajadzētu veikt auditu, kā tikušas pie bagātības, lai pierāda , kā tagad krata ABLV bankas kontus.
Aizsajūsmasaizrāvāselpa
A
Ja pareizi sapratu... tad pēdējos trīsdesmit gadus valsts varas intelektuālais potenciāls ir zemāks, nekā blēžiem?
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas