Raidījums: No statusu ieguvušajiem bēgļiem Latvijā palikuši vien divi cilvēki

Tādējādi nelietderīgi iztērēti arī desmitiem tūkstoši eiro par mentoru pakalpojumiem. Kopumā līdz šim Latvijā no Grieķijas, Itālijas vai Turcijas Eiropas Savienības (ES) programmas ietvaros ieradušās 69 personas, 46 šobrīd patvēruma centrā Mucenieki gaida statusu. Kopā programmas ietvaros divu gadu laikā Latvijai jāuzņem 531 patvēruma meklētājs, par ko Latvija no ES saņem naudu – sešus tūkstošu eiro par vienu personu. Kuluāros izskan gan bažas, ka divu gadu laikā šādu apjomu Latvija nevarēs pagūt uzņemt. Par galveno integrēšanos problēmu kļuvusi dzīvesvietas atrašana pēc tam, kad patvēruma meklētāji ir ieguvuši statusu un Muceniekus nākas pamest. Kā aprēķinājis Aizliegtais paņēmiens, piemēram, triju bērnu ģimenei pabalstos pienākas nedaudz vairāk par 500 eiro, bet par šo naudu viņiem nepietiek pat dzīvokļa noīrēšanai, jo izīrētāji prasa uzreiz samaksu par diviem mēnešiem, nereti arī citas papildu garantijas. Jāatgādina, ka pērnā gada decembrī valdība ar vieglu roku uz pusi "nogrieza" bēgļu pabalstus, un šobrīd var secināt, ka ar to viņiem atņēma arī nākamās mājas. Ja bēgļa pabalsts, ko persona saņemtu gadu, būtu palicis līdzšinējā apmērā, tad triju bērnu ģimene saņemtu mazliet vairāk par 1000 eiro mēnesī, ar ko pietiktu dzīvokļa sākotnējai noīrēšanai. Raidījuma veiktajā eksperimentā, uzdodoties par bēgļu mentoru, atklājas, ka šādai ģimenei dzīvokli neviens negrib arī izīrēt. Traucē vai nu esošie trīs bērni, bažas rada arī bēgļu statuss. Tāpat svarīgs ir naudas jautājums, proti, vai viņi spēs samaksāt par dzīvokli un vai viņus varēs izlikt no dzīvokļa, ja nemaksās. Uz šo kā problēmu norāda arī eritrejietis Robels Tages, kurš ar sievu tomeŗ palicis Latvijā. Viņam naudu dzīvokļa izīrēšanai aizdevis kāds no Mucenieku centra darbiniekiem – citādāk dzīvokli noīrēt neizdotos."Es runāju ar mentoriem. Viņi jautāja, vai es vēlos šeit dzīvot un par ko es vēlos strādāt. Teicu, ka varu strādāt jebko. Esmu profesionāls viesnīcu darbinieks. Tad – kur tu gribi dzīvot, gribi vienu vai divas istabas? Teicu, ka vienu istabu. Un tad – vai tev ir nauda, lai samaksātu īri par diviem mēnešiem? Man reizēm nepietiek naudas, lai nopirktu ēdienu, reizēm es braucu bez biļetes autobusā, bēgu no kontrolieriem. Un viņi prasa, vai es varu samaksāt divu mēnešu īri?" sašutis ir eritrejietis. Kontaktējoties ar bēgļiem, kas piedalās šajā programmā un nonākuši citās valstīs, viņš noskaidrojis, ka citur, piemēram, pēc statusa iegūšana valsts vai pašvaldība uz kādu laiku piedāvā sava veida sociālos dzīvokļus, kur bēgļi var padzīvot, aprast ar vietējo vidi, iejusties sabiedrībā, mācīties valodu un pamazām atrast darbu. Latvijā tas viss jāpaveic uzreiz, jo, gaidot statusu, bēgļi strādāt nedrīkst. Kad statuss iegūts, ar pabalstu nekam nepietiek. Eritrejietis mentoru darbu vērtē kritiski, norādot, ka viņi pat var būt vēlas palīdzēt, bet viņiem nav nekādu instrumentu, lai to darītu.  Jāatzīmē, ka starp ģimenēm, kuras ir ieguvušas statusu, bet šobrīd jau ir devušās prom no Latvijas, ir arī sīriešu Bunanas un Atifa ģimene, kurā auga divas skolas vecuma meitenes Sāra un Lāra, un mazais Muhameds. Raidījums norāda, ka šī ģimene savu nākotni ļoti labprāt saistījusi ar Latviju un priecājās, ka ir izdevies aizbēgt no kara. Pēc valodu kursiem Sāra un Lāra jau spēja sazināties latviski un ļoti cerēja 1.septembrī doties uz skolu, taču ģimenei tā arī neizdevās tikt pie naudas, lai noīrētu sev dzīvesvietu. Vienā no pēdējām sarunām Bunana raidījumam arī atzina, ka par savu mentoru viņa uzzināja tikai trīs mēnešus pēc ierašanās Latvijā, bet arī tas neko nav spējis piedāvāt. Visbeidzot dzīvokļa iemaksas naudu nolēma prasīt brālim, kas dzīvojot Vācijā, taču rezultātā augusta pēdējās dienās ģimene sakravājusi visu savu iedzīvi un devās pie brāļa.Pēc daudzu pašvaldību noteikumiem ģimene ar šādiem ienākumiem atbilstu mazturīgas ģimenes statusam, un viņiem ir pilnas tiesības pretendēt vēl uz pašvaldība palīdzību. Taču tas nav iespējams, jo ģimenei nav pastāvīgās dzīvesvietas, nav arī kur deklarēties, bet pašvaldības apkalpo tikai tās personas, kas deklarējušās viņu teritorijā.  Pēc statusa iegūšanas bēgļi Latvijā drīkst arī strādāt, un raidījums secina, ka darba devēji ir gana pretimnākoši viņi nodarbināšanai. Tādā veidā viņi varētu uzlabot arī savu materiālo stāvokli, taču problēma ir latviešu valodas nezināšana. Proti, daudzās darba vietās, piemēram, strādājot ar tehnoloģijām, nepieciešams iziet drošības instruktāžas, bet tās ir tikai latviešu valodā. Lai apgūtu latviešu valodu, Nodarbinātības valsts aģentūra piedāvā valodas kursus, turklāt kursu laikā cilvēks mēnesī var saņemt 100 eiro stipendiju. Taču kursi ir domāti bezdarbniekiem, kas nozīmē, ka tajā laikā bēglis nestrādā un dzīvo no pabalstiem, ar kuriem, kā secināts, nesanāk pat dzīvesvietas īrei.Vienotība šobrīd ir paudusi gatavību uzlabot sistēmu, raidījumam norādīja partijas vadītājs Andris Piebalgs. Tiesa, viņa redzējumā no mentoriem atteikties nevajadzētu, taču derētu paplašināt viņu pilnvaras, piemēram, dzīvesvietas meklējumos. ZZS un Nacionālā apvienība patlaban skaidrus priekšlikumus neizsaka, iniciatīvu gaidot no Iekšlietu ministrijas, kas sākotnēji arī uzņēmās vadošo lomu šīs programmas īstenošanā.