Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +8 °C
Daļēji apmācies
Ceturtdiena, 18. aprīlis
Laura, Jadviga

Raidījums nosauc tos, pret kuriem bija aizdomas "būvnieku karteļa" lietā

Tā sauktā būvnieku karteļa krimināllieta Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) tika sākta 2018.gadā, lai pārbaudītu, vai būvuzņēmēji tiešām, kā paši apgalvoja ierakstītās sarunās, devuši kukuļus augstām valsts amatpersonām, kas saistītas ar partijām Vienotība, Saskaņa un Zaļo un zemnieku savienība. KNAB izmeklēšana informāciju par kukuļiem neapstiprināja. LTV raidījums De Facto nosaucis tos, pret kuriem bija aizdomas.

Izmeklēšanu sāka, reaģējot uz ierakstītām sarunām nu jau leģendārajā Taureņu pirtī Babītes novadā un bijušā zvejnieku kolhoza teritorijā Jūrmalā.    

No sarunām izrietēja, ka kukuļus politiķiem varētu būt devuši būvkompāniju Moduls” un Velve bijušais īpašnieks Māris Martinsons un Skonto būve bijušais īpašnieks Guntis Rāvis. 

Iespējamie naudas saņēmēji: bijušais Valsts prezidents Raimonds Vējonis; agrākā Saeimas priekšsēdētāja un partijas Vienotība līdere Solvita Āboltiņa; bijušais Saeimas deputāts Dzintars Zaķis; partijas Saskaņa priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs, Jūrmalas mērs Gatis Truksnis un Valmieras mērs Jānis Baiks. 

Valmieras mērs bija vienīgais no politiķiem, pret kuru sāka izmeklēšanu, pārējie palika tikai liecinieku statusā. Kā iespējamais starpnieks Baika kukuļošanā parādījās agrākais Valmieras basketbola kluba prezidents, meža nozares uzņēmējs Guntars Galvanovskis.

Izmeklēšanu sāka arī pret vairākām personām, kas it kā zinājušas par pretlikumīgiem maksājumiem politiķiem, bet nav ziņojušas. Tie ir: bijušais būvkompānijas Arčers īpašnieks Armands Garkāns; ZZS politiķi Viesturs Silenieks un Ingmārs Līdaka.  

Kriminālprocesu par pilnvaru pārsniegšanu sāka arī pret būvkompānijas LNK Industries valdes locekli Artjomu Milovu.  

Gandrīz neko no būvnieku sarunās minētā KNAB nepierādīja. Iesaistītie noliedza kukuļu maksāšanu un saņemšanu.  

“Neskatoties uz to, ka bija diezgan plašas kratīšanas, būtiska informācija netika iegūta,” saka virsprokurors Māris Leja un skaidro, ka kratīšanu iznākums nedeva apstiprinājumu sarunās minētajam. 

KNAB publicētajos sarunu fragmentos, no kuriem var izlobīt iespējamos naudas saņēmējus, minētas pat ļoti augstas valsts amatpersonas. KNAB lēmumā minēto personu vārdi ir anonimizēti, bet raidījums De Facto lietojis īstos personu vārdus un uzvārdus, ja par tiem ir bijusi pārliecība.  


Lūk, piemēram, viena saruna Taureņu pirtī:

Martinsons: Urbanovičam, b ** ģ, Solvita ir apsolījusi, b ** ģ, apsolījusi naudu, b ** ģ. Un tagad līdz, atkal, b ** ģ, man bija jāiedod vienkārši Urbanovičam nauda, lai viņi nobalsotu airBaltic, lai viņi atturētos. Solvita, b ** ģ, atskrēja pie manīm uz ofisu, b ** ģ! Es saku: “Kas tad nu noticis, b ** ģ? 


Saruna KNAB deva pamatu uzskatīt, ka, iespējams, kukulis nenoskaidrotā apmērā dots Saskaņas līderim Urbanovičam, lai partija nepiekristu airBaltic pamatkapitāla palielināšanai. 

Kā redzams no Saeimas balsojuma 2015.gadā, Sakaņa tiešām jautājumā nebalsoja. 

Urbanovičs šīs aizdomas LTV raidījumam nodēvēja par "murgiem": "Es atvainojos, ja viņiem ir kādas pretenzijas, aizdomas, es ļoti labprāt būtu no viņiem iztaujāts par šo nevis no jums, un jūs man šo laižat pa visu pasauli, kur pat KNAB nav neko pierādījis, atklājis, jūs tagad bazūnējat, ka jums tur bija, un man tagad jātaisnojas. Kā jums nav kauna?"

KNAB dokumentā lasāms, ka Urbanovičam par minēto balsojumu birojs ir prasījis, bet viņš noliedzis naudas saņemšanu.

KNAB pratināta arī agrākā Vienotības līdere Āboltiņa. Visticamāk, tieši viņa pieminēta vēl kādā sarunā kā iespējamā naudas saņēmēja, izmantojot viņas vīru kā starpnieku.

Āboltiņa, kas tagad ir Latvijas vēstniece Itālijā, LTV raidījumam rakstiski atbildēja, ka nevar komentēt to, par ko viņai nav nojausmas: "Savā 16 gadus ilgajā politiskajā darbībā neesmu bijusi iesaistīta nekādos apšaubāmos  finansiālos darījumos vai projektos. Mana sirdsapziņa ir tīra gan vēlētāju, gan atbalstītāju priekšā, kuri uzticējās man un balsoja par Vienotību."

Kā izriet no KNAB lēmuma, par Martinsona atbalstu Vienotībai prasīts arī partijas ģenerālsekretāram Artim Kamparam. "Nav viņš ne maksājis, ne ziedojis. Tas ir skaidrs," sazvanīts saka Kampars. 

KNAB lēmumā Kampars apzīmēts kā "pers.K". Ar šādu pašu iniciāli pieminēta arī kāda persona Martinsona sarunā ar Garkānu.

Kampars nevarēja De Facto atbildēt, vai sarunā Martinsons būtu atsaucies uz viņu: "Nevaru komentēt, neesmu ne [sarunu] redzējis, ne dzirdējis, ne man kāds kaut ko atskaņojis."

Pret Martinsonu arī sāka izmeklēšanu par iespējamu 800 tūkstošu eiro kukuļu maksāšanu citam Saeimas deputātam "Dz", ar ko, visticamāk, apzīmēts bijušais Vienotības politiķis Dzintars Zaķis. 


Par viņu runāja Martinsons un Garkāns:

Garkāns: Tāpēc es tev saku, ka ļoti bieži, Māri, man liekas, ka Zaķis ir tik viltīgs un glums, jā, ka viņš ir tur tā saštepselējis visu. Jā? 

Martinsons: Nē, bet zini, ko Zaķis pateica? "Es jau neko nevienam neesmu solījis." Tad, kad mēs uzbraucām viņam virsū. "Vai tad es jums solīju kaut ko? Ka es nesīšu partijai, vēl kaut ko?"

Garkāns: Iedomājies, kādu ... viņš ir savācis ..., johaidī! 


Uz jautājumu, vai karteļa lietas ietvaros liecinājis KNAB, Zaķis De Facto atbildēja: "Tas lai paliek starp mani un KNAB." Zaķis apgalvoja, ka viņam nekad neviens nav nekādu kukuli piedāvājis.

Bez Martinsona KNAB izmeklēja, vai kukuļus nav maksājis arī būvuzņēmējs Rāvis. Viņa sarunā ar politiķi Silenieku izskan “200 štukas”, kas esot dotas aizsardzības ministram, vēlākajam Valsts prezidentam Vējonim.

Rāvis arī Sileniekam žēlojās, ka Vējonis solījies Rāvi neaizmirst, kad armijā ienāks lielā nauda, bet aizmirsis. 

Pret Silenieku KNAB sāka, bet izbeidza lietu par neziņošanu.

"Cilvēki, teiksim tā, kaut ko dzērumā muld, un tad man jāskrien par jebko ziņot. Tas tā smieklīgi izskatītos. Domāju, ka par to, ko cilvēki mēdz lielīties, ja katrs mēs skrietu ziņot, pie KNAB rinda stāvētu ārā," LTV sacīja bijušais Latvijas Zaļās partijas līdzpriekšsēdētājs Viesturs Silenieks.

Viņš skaidroja, ka viņam regulāri bijušas tikšanās ar Rāvi, jo, strādājot Rīgas brīvostā, atbildējis par Krievu salas projektu, ko Rāvis būvējis. Uz jautājumu, kāpēc KNAB lēmumā minētā saruna notikusi pie konjaka glāzes, Silenieks atbildēja, ka pats neesot dzēris. 

Sarunā ar Rāvi klāt vēl bija toreizējais Saeimas deputāts Līdaka, pret kuru arī sāka un izbeidza lietu par neziņošanu. "Tur jau tā lieta, ka [saruna bija] pie konjaka glāzes. Šādas sarunas es neuztveru nopietni. Es varu komentēt tikai to, ka 200 tūkstošus, noziedojot, citādi ievadot priekšvēlēšanu kampaņā, piemēram, partijai, nepamanīt to ir ļoti grūti. Es viņus neredzēju," pauda Līdaka.  

Vējonis, lūgts sniegt interviju par KNAB lēmumā minēto, rakstiski atbildēja, ka to plašāk nekomentēs.  

Būvnieki sarunās pieminēja arī Jūrmalas mēru Truksni. No sarunas nevar saprast, par ko nauda varētu būt dota, bet Truksnim KNAB prasījis par nekustamo īpašumu projektu Kado Karim pie Dzintaru koncertzāles, ko attīstīja Martinsona un Rāvja ģimeņu kopuzņēmums. Truksnis noliedzis pretlikumīgu naudas saņemšanu.

Citas pilsētas Valmieras mērs Baiks bija vienīgais politiķis, pret kuru sāka izmeklēšanu par iespējamu kukuļu saņemšanu, slēpjot tos kā ziedojumus.


Baiks bija pieminēts vairākās sarunās. Lūk, fragments no vienas:

Martinsons: Cik tur bija līguma summa? 

Garkāns: Nu, h ** j viņu zina, es nezinu. Pieci. Četri. Kaut kas tāds. Tu man teici. Nē, tu, tu man, Māri, teici - ē, sūds, paredzi tikai, lūdzu, kaut ko Baikam. 

Martinsons: Nu jā, jā. 

Garkāns: Vairāk nekas man neinteresē, man galvenais, lai tam džekam... 


Baiks De Facto rakstiski atbildēja, ka pieņēmums bijis par naudas nodošanu amatpersonai caur Valmieras basketbola klubu, taču KNAB konstatējis, ka ziedotā nauda godīgi izlietota kluba vajadzībām. 

Savukārt virsprokurors Leja par Baika epizodi izsakās šādi: "Pirmkārt, šī amatpersona šajā sarunā nemaz nav ņēmusi dalību. Otrkārt, nedz no sarunas, ne citiem pierādījumiem neizriet, ka šis maksājums būtu paprasīts no amatpersonas puses par kādu pretimnākšanu būvniekiem."

Izmeklēšanu apgrūtinājis tas, ka gandrīz visas sarunas notikušas par pagātnes notikumiem un izmeklēšana nav sākta nekavējoties. "Kriminālprocess ir uzsākts ar krietnu novēlošanos," uzskata Leja. 

Jau agrāk ziņots, ka iepriekšējās KNAB vadības laikā netika laicīgi sāktas izmeklēšanas par Taureņu pirtī ierakstītajām sarunām, tajā skaitā par Latvijas bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča iespējamu iesaisti koruptīvos darījumos.    

KNAB tā arī negūstot apstiprinājumu nevienai no politiķu kukuļošanas epizodēm, pie lietas turpina strādāt Konkurences padome, kas izmeklē aizliegtu vienošanos jeb karteli vairāku būvkompāniju starpā. Konkurences padomei lēmums jāpieņem līdz augustam.  

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas