Šeit gan runa nav par bezpersoniskiem bukletiem. Lai klients vēstuli uzreiz neizmestu atkritumos, vēstījumam jābūt individualizētam un ļoti pārdomātam. Kopumā tas izmaksā krietni dārgāk, nekā izsūtīt e-pasta vēstuli, bet, kā Dienai norāda Latvijas Tiešā mārketinga asociācijas valdes loceklis Alvis Dimitris, ieguldījums atmaksājoties. Tam esot vairāki iemesli. Cilvēkiem šķiet, ka elektroniskajā pastkastītē viņi saņem pārāk daudz mēstuļu, bet reālajā pastkastītē sūtījumu skaits viņiem pagaidām neliekas traucējošs.
Pētījuma autori norāda, ka kopumā 61% aptaujāto atver personīgi adresētos piedāvājumus. 36% iedzīvotāju atzīst, ka biežāk izpētīt saņemtos piedāvājumus viņus mudinātu tieši viņiem piedāvātā atlaide. Savukārt 29% iedzīvotāju motivē viņiem aktuālas vai interesējošas preces, kā arī pakalpojumi; pievienota dāvana ieinteresētu 26% iedzīvotāju. Iespējams, tieši šis ir viens no iemesliem, kas nav ļāvis pavirzīties Ekonomikas un Satiksmes ministrijas cīņai pret reklāmu piebāztām pastkastēm. Tagad tam ir atmests ar roku. Arī sūdzību skaits esot pavisam neliels. Tāpēc kā risinājumu tiem, kuriem reklāmas traucē, atbildīgās iestādes piedāvā norādes uzlīmēšanu uz pastkastītes, ka reklāma nav vēlama. Citāda cīņa pagaidām ir bezcerīga, jo tirgus ir pilns ar pasta komersantiem. Piemēram, Latvijas pasts piegādājot tikai vienu piektdaļu no reklāmu apjoma. Vienlaikus komersantiem reklāmas izplatītājiem palīdzīgu roku sniedz arī sētnieki, kuriem ir kāpņu telpu kodi.
Visu rakstu lasiet pirmdienas, 16.februāra, avīzē Diena!