Lai ietaupītu uz biļešu cenas un bagāžas izmaksu rēķina, ik dienu pie iekāpšanas sektoriem pasažieri atstāj visdažādākā apjoma un satura mantas. Līdz ar to apmēram 15 kvadrātmetrus lielā lidostas palīgtelpa ar pasažieru atstātajām mantām piepildījusies dažu mēnešu laikā. Galvenokārt tur atrodami bērnu ratiņi un koferi, kas nereti nav tukši.
“Ir bijuši gadījumi, kad ir pārtikas produkti atstāti, piemēram, zivis lielā daudzumā, vai kādi citi produkti - gaļas produkti. Jāņem vērā, ka šos produktus diemžēl sanitārie apstākļi neļauj mums uzglabāt,” norādīja lidostas pārstāve Sarmīte Rinmane.
Patlaban nekādi noteikumi neregulē to, ka lidostai šīs pasažieru atstātās mantas būtu jāuzglabā. Lidostā darbojas arī mantu glabātuve, taču tā šajos gadījumos no pasažieru puses tiek ignorēta. Pagaidām tas esot sirdsapziņas jautājums - saglabāt atstātās mantas vai nē.
Lai šai situācijai pieliktu punktu, lidostā līdz septembra plāno rast risinājumu, kas ļautu atstātās mantas bez sirdsapziņas pārmetumiem iznīcināt. “Šobrīd mums notiek aktīvas sarunas, sadarbība ar policiju, iekšienē risinām šo problēmu, lai noteiktu kārtību, kādā pēc tam šīs mantas tiek utilizētas un cik ilgā laika posmā,” stāstīja Rinmane.
Atstātās mantas lidosta varētu uzglabāt apmēram mēnesi, pēc tam tās iznīcinās.
Aviācijas eksperts Tālis Linkaits būtisku problēmu šeit nesaskata. Metot sirdsapziņu pie malas, šo rūpi varētu atrisināt vienkārši. “Tie, kas lido regulāri, manuprāt, izmanto ļaunprātīgi lidostas labvēlību, saglabājot šīs mantas noteiktu laiku, jo nekur pasaulē ar šādām lietām īpaši neviens neauklējas,” atzīmēja eksperts.
Viens no iemesliem, kāpēc veidojas šādi atstāto mantu kalni, ir tādēļ, ka lidostas Rīga darbinieki pārspīlēti sīkumaini vērtē bagāžas svaru un izmēru, norāda eksperts. Viņš bilst, ka salīdzinoši citās valstīs, ja bagāža nav sevišķi smagāka vai apjomīgāka par to, kas ir atļauts, to īpaši nemēra un mērīšanas kastēs neliek.