Rīgas satiksmes autobusos iespējams tikt pie invalīda statusa

Mēs visi, izejot no mājas, gribam atgriezties mājās sveiki un veseli! Gan gājēji, gan braucēji. Bet diemžēl pēdējā laikā visiem ir tendence domāt tikai par sevi, 'aiz manis kaut ūdens plūdi'! Gājēji iet, kā pagadās, riteņbraucēji vispār brauc agresīvi, vieglie sēž savā sērkociņkastītē un arī par neko nedomā... Sabiedriskajiem, kurš sver 30 tonnas un ir 18 metrus garš un pilns ar dzīviem cilvēkiem, kuri pārsvarā neturās, ir jālavierē starp visiem citiem un jācenšas vēl izbraukt sarakstu. Un tā rodas rakstā minētās situācijas, kad kāds nogriež ceļu, bet cieš pilnīgi nevainīgs cilvēks. Ideāli būtu visur sabiedriskās joslas, lai nebūtu jāstāv sastrēgumos un pēc tam agresīvi jābrauc... Bet tā nav! Tagad pirmais atspaids sabtransam ir kameras, jo BEIDZOT var redzēt, ka nejau strauji bremzē tāpat vien, ka vadītājam tā sagribējās!

Skarba patiesība. Papļāpāt par to var katrs, kas nav pārdzīvojis reālu traumu transportā. To sapratīs tikai tad, ja ar pašu kas atgadīsies. Esmu invalīde ar protezētu kājas locītavu tikai pateicoties pirms 10 gadiem gūtai traumai tramvajā. Labi, ka sižeta autore neklusē, jo ne katrs cietušais uzņemas runāt par nejēdzībām pilsētas sabiedriskajā transportā. Bet ir jārunā!!!! Kopš invaliditātes iegūšanas un operācijas jo skaudrāk izjūtu daudzu transporta vadītāju nepieņemamo braukšanas stilu, strauju bremzēšanu, "ŗaustīšanu" bez iemesla, kad sagrīļojas visi stāvošie pasažieri. Tikai retais vadītājs bremzē un arī uzsāk kustību izlīdzināti, netraumējot salonā esošos pasažierus. Bet tai taču būtu jābūt normai! ( Nav runa par āŗkārtas situācijām) Sajūtas šādās situācijās visa braucamā ceļa garumā ir mokas, jo reti kad iznāk apsēsties, Bet traumētā locītava liek sevi ļoti manīt. Apkār'tējie atbrīvo vietu cilvēkiem ar kruķiem vai citādi redzamu invaliditāti. Stāvu un ciešos ar savu invalīda apliecību kabatā un tā dienu no dienas.... Nevienā mirklī neattaisnoju VĀRDA atrunas, ka satiksme ir intensīva un sarežģita. Tā tas ,protams, ir, bet atliek vien saasināti pavērot, kā šajā intensīvajā satiksmē tomērr ir vadītāji, kuri neskatoties ne uz ko prot vadīt savu transportu gludi un izlīdzināti pretstatā vairumam, kas par to absolūti nepiedomā, jeb varbūt tādas iemaņas viņiem vispār nav mācītas un darba pienākumos netiek prasītas?

Tie jaunie Solaris autobusi nekam nav derīgi! Tie ir ļoti neēri pasažieriem,un,vēl jo vairāk, nav domāti braukšanai vecākiem cilvēkiem,jo sēdekļi ir izvietoti uz paaugstinājumiem,kas ir (apmēram-uz acu mēru) 40 cm augsti uz kuriem vecākam cilvēkam pagrūti uzrāpties un ne visur ir iespēja pieturēties.Sēdvietu ļoti maz.Visā lielajā autobusā ir tikai dažas normālas sēdvietas. Man pašai ir gadījies jau izbaudīt šādu "komfortu"jaunajā Liepājas Solaris autobusā,kur brīdī,kad kāpu no šāda paaugstinājuma,šoferis piebremzēja un es gandrīz nolidoju zemē,jo nebija kur pieturēties.Pateicoties blakus stāvošajam cilvēkam ,kas mani pieturēja,noturējos kājās.Arī mana mammīte,pēc kritiena autobusā,kur spēcīgi sasita galvu,mokās ar galvas reiboņiem.

kas šķērsoja ceļu. laikam jāliek 200 kg smagajām piesprādzēties

Zona ar atlokāmajiem krēsliem noteikti nav domāta tādiem invalīdiem, kas tajos krēslos sēž, bet gan tādiem, kas tajā novieto invalīdu ratiņus!

Tā ir ar tiem BEZMAKSAS braucieniem. Visi tantuki domā ka tie ir BEZ maksas. Par katru braucienu RS iekasē naudu. Pareizi jāsaka kompensējams brauciens.

kāds cits vienmēr būs vainīgs vai ne? nesen viena kundze tramvajā nožāvās, jo pati neturējas, bet nelabi bļāva ka izsauks policiju, jo bija aizķērusies aiz priekšā stavošā kājas.Ja būtu aizķērusies aiz staba, tad noteikti vainīgs būtu tramvaja vadītājs.

Uz atlokāmajiem krēsliem 100 kg tiešām nav arguments. Īpaši ja kundze bija maza auguma (jo īsāks, jo platāks). Bet privāto vidū netrūkst draņķu, kas brauc, kā grib. Tā kā atliek cerēt, ka visu izdosies pierādīt, un šoferītis maksās par rehabilitāciju, jo, arī neizdosies nostādīt kundzi uz kājām, nedrīkst ļaut viņai gulēt kā bluķim, jo tad drīz būs klāt gan pneimonija, gan, protams, izgulējumi.

Starpība ir tā, ka tie mikroautobusi ir darbā, tie pārvadā cilvēkus-tavus radus, manus radus, par ko arī saņem algu. Ja brauc ar savu mašīnu, tad arī atbildi par sevi, pie tam algu par braukšanu personīgajā neviens tev nemaksā.

Starpība ir tā, ka tie mikroautobusi ir darbā, tie pārvadā cilvēkus-tavus radus, manus radus, par ko arī saņem algu. Ja brauc ar savu mašīnu, tad arī atbildi par sevi, pie tam algu par braukšanu personīgajā neviens tev nemaksā.

Jāpiekrīt policijas viedoklim par vainīgo vadītāju. Ja izdotos atrast un pierādīt smagu miesas bojājumu nodarīšanu, par ko draud reāls cietumsods, tā būtu laba mācība agresīviem priekšā līdējiem. Un domāju, ka Rīgas satiksme ar saviem resursiem to varētu panākt. Galu galā, tas ir viņu interesēs.