Rimšēviča "maigā vara"

Četru mēnešu rīcības plāns uz 14 lapaspusēm, "lai turpmāko dažu gadu laikā Latvijas bankām piesaistītu jaunus tiešos korespondentkontus darījumiem ar ASV dolāriem". Šo pakalpojumu vairāk nekā par 80 000 eiro no lobistu apvienības GKL Banking Partnership Latvijas Banka un Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) 2014. gada nogalē rekomendējusi pirkt Latvijas Komercbanku asociācijai (LKA) ar atrunu, ka, to potenciāli pagarinot, kopējās izmaksas sasniegtu pusmiljonu eiro. 

"Obligāti brīvprātīgs" ieteikums

Ja šī informācija parādītos atklātībā tobrīd, Rimšēviča tā laika publiskā reputācija notiekošo ļautu pasniegt kā Latvijas Bankas vadības autoritatīvas bažas par banku sistēmas stabilitāti. Tagad, kad Ģenerālprokuratūra Rimšēvičam izvirzījusi apsūdzības korupcijā, solot Trasta komercbankai ietekmēt FKTK lēmumus, komercbankām uzspiestais lobistu līgums rādās aizdomīgs. 

Lobistu apvienība GKL Banking Partnership, kas tika pie līguma, nevar lepoties ar iespaidīgiem sasniegumiem. Aiz abreviatūras "GKL" slēpjas trīs pieredzējušu baņķieru iniciāļi: zviedrs Hokans Šellokers ar darba pieredzi skandināvu bankās un jau valsts pārņemtās Parex bankas padomē; J. P. Morgan vadošu amatu Ziemeļvalstu reģionā ieņēmušais Jenss Gūte un kādreizējais Parex bankas valdes loceklis Arnis Lagzdiņš. 

Dienas rīcībā esošā iekšējā sarakste liecina, ka īpaši uzsvērts – "piedāvājuma sagatavošanas laikā GKL par projektu saņēmusi pozitīvas atsauksmes gan no FKTK un Latvijas Bankas, kā arī par projektu ir informēta Finanšu ministrija". Arī GKL lobistu oficiālajā piedāvājumā īpaši uzsvērts, ka gan Latvijas Banka, gan FKTK ir informēta par projektu un atbalsta tā piedāvāšanu komercbankām. No LKA puses šo projektu īpaši kūrējis kādreizējais FKTK vadītāja vietnieks Jānis Brazovskis, kurš tolaik bijis asociācijas konsultanta statusā, bet tagad ir tās valdē. Viņš no sarunas ar Dienu atteicās. 

Pašu apšaubīts līgums

Par to, ka bankas piekritušas maksāt par konkrēto Latvijas Bankas un FKTK atbalstīto lobistu pakalpojumiem piespiedu kārtā, liecina ne tikai avotu sniegtais vērtējums Rimšēviča ietekmei, kas tālu pārsniedza viņa formālo amatu, bet arī Dienas rīcībā esošie Komercbanku asociācijas sēžu protokoli. Tajos redzams, ka lēmums par līguma slēgšanu ar GKL pieņemts pretēji attieksmei, kāda bankām bijusi jautājuma apspriešanas gaitā. "Klātesošie skeptiski vērtēja GKL Banking Partnership piedāvājumu un aicināja izvērst nepieciešamās aktivitātes, aktīvāk izmantojot ASV lobistus," fiksēts sēdes protokolā. 

Par Rimšēviča tobrīd vadītās Latvijas Bankas un FKTK ieteikto lobistu algošanu 2014. gada 3. decembrī spriedusi Komercbanku asociācijas īpaši izveidotā Latvijas banku korespondentattiecību veicināšanas projekta grupa, kurā bija pārstāvētas astoņas komercbankas – gan uz rezidentu, gan nerezidentu apkalpošanu orientētās. Tomēr, tā kā klātesošie informēti "par FKTK un Latvijas Bankas nostāju ātras rīcības nepieciešamībai no industrijas puses", nolemts apstiprināt piedāvātā projekta pirmo fāzi par krietni mazāku summu, nekā Latvijas Bankas ieteiktie lobisti prasīja jau par pilna projekta realizāciju, proti, 82 300 eiro.