Prokuratūra Latvijas bankas prezidentu, kā arī nelikumību atbalstītāju Māri Martinsonu papildus apsūdz arī naudas atmazgāšanā. Ir aizdomas, ka kukuļa nauda izmantota īpašuma iegādei Jūrmalā, un Rimšēvičs ir slēpts tā īpašnieks. Rimšēvičs visu noliedz, viņa aizstāvji apgalvo, ka prokuratūra balstās uz viltotiem dokumentiem, neesot pierādīta ne kukuļa došana, ne ietekme uz FKTK lēmumiem, tāpēc lieta esot jāizbeidz.
Rimšēviča lietā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklēšanas pēdas ved uz 10 gadus seniem notikumiem. Tobrīd Trasta komercbankā notika pārbaudes un akcionāri aktīvi cīnījās ar uzraugiem, lai netiktu anulēta bankas licence. Tieši šajā posmā prokuratūra uzskata, ka baņķieri Igors Buimisters un Viktors Ziemelis uzrunāja Rimšēviču, lai viņš izmanto savu ietekmi FKTK un palīdz atbilžu gatavošanā uzraugiem.
Apsūdzībā teikts, ka Rimšēvičs piekritis Buimistera piedāvājumam braukt 2010. gada augustā kopīgi makšķerēt uz Kamčatku. Prokuratūra uzskata, ka gan aviobiļetes, gan ar makšķerēšanu saistītos izdevumus, gan uzturēšanos VIP zālē lidostā Maskavā Rimšēvičam apmaksājis Buimisters. Kopējās brauciena izmaksas - vairāk nekā septiņi tūkstoši eiro.
Rimšēviča aizstāvji nenoliedz, ka Latvijas bankas prezidents šajā laikā tiešām ir makšķerējis Kamčatkā kopā ar grūtībās nonākušās Trasta komercbankas akcionāru, taču par Rimšēviča lidojumu tūrisma firmai maksājis cits atpūtas brauciena dalībnieks, Rimšēvičam labi zināmais Olainfarm īpašnieks Valērijs Maligins, bet par makšķerēšanu, helikopteru un pavadoņiem bankas prezidents Kamčatkā esot norēķinājies pats, un Buimisteru pirmo reizi dzīvē Rimšēvičs esot saticis tikai lidostā Maskavā. Prokurore Viorika Jirgena tomēr uzskata, ka braucienu apmaksājis Buimisters apmaiņā pret Rimšēviča padomiem Trasta komercbankai FKTK pārbaužu laikā. FKTK tikusi ilgstoši maldināta, ka kontrole noziedzīgi iegūtas naudas risku mazināšanai bankā notiek, kaut patiesībā tās nebija.
Otrā apsūdzības epizode Rimšēvičam saistīta ar tās pašas Trasta komercbankas akcionāru maksātu pusmiljonu lielu kukuli, no kura prokuratūras ieskatā Rimšēvičs saņēma pusi - 250 tūkstošus. Maksāšana notikusi ar uzņēmēja Māra Martinsona starpniecību, jo Trasta komercbanka kreditējusi Martinsonam agrāk piederējuši ātro kredītu firmu 4Finance, tāpēc Martinsona ideja bijusi iepazīstināt Rimšēviču ar vēl vienu bankas akcionāru Viktoru Ziemeli, kurš nodevis naudu Rimšēvičam. Kukulis dots pa daļām gan Vecrīgas klubā Churchill Club, gan atpūtas kompleksā Taureņi. Naudu Ziemelis devis Rimšēvičam tieši un arī ar Martinsona starpniecību. Vismaz trīs Taureņu pirtī KNAB slepeni ierakstītajās sarunās Martinsons, Rimšēvičs, Ziemelis apspriežas.
Pēc šo sarunu uzrādīšanas apsūdzētajiem parādījās cita aizstāvības versija. Taureņu pirtī aktīvi tiekot spriests nevis par kukuļiem, bet par īpašuma Jūrmalā, Baznīcas ielā 2, attīstīšanu. Tiekot plānots, cik katram šajā projektā pie pašas jūras piederēs daļas, cik daudz naudas tajā vajadzēs ieguldīt un kā tur taps daudzdzīvokļu apbūve. Šī ir pilnīgi jauna versija.
Rimšēvičs tagad stāsta, ka neesot bijis drošs, ka viņu pārvēlēs amatā, tāpēc plānojis strādāt pie Martinsona, un pusgadu iepriekš pirtī sprieduši par kopīgu projektu. Taču uzreiz pēc aizturēšanas pagājušā gada ziemā, kad Rimšēvičam nebija zināms, ka pirts sarunas noklausītas, viņš apgalvoja, ka Martinsonu zina tikai pēc vārda un abiem nekādu kopīgu darījumu neesot bijis.
Pērn februāra beigās uz jautājumu, kas Latvijas Bankas prezidentam kopīgs ar Martinsonu, Rimšēvičs atbildēja: "Nekā nav kopīga. Absolūti nekā kopīga, nekādas attiecības mūs nesaista, nekādi naudas darījumi, nekas."
Pie jūras esošā īpašuma Dubultos daļas 2012. gada nogalē kāds Juris Apeinis pārdevis tobrīd Martinsonam 100% piederošajam uzņēmumam MM Investīcijas. Pieredzējušais uzņēmējs no ēdināšanas biznesa Apeinis ir labs draugs Rimšēvičam. Viņš īpašumu savulaik ieguvis kā dāvinājumu, un tikai tiesā, iespējams, atklāsies, kāpēc īpašumu tik ienesīgā vietā Apeinis pārdeva.
Prokuratūra uzskata, ka 250 tūkstošus kukuļos ņemto naudu no Trasta komercbankas īpašniekiem Martinsons un Rimšēvičs legalizējuši, iegādājoties daļu īpašuma Baznīcas ielā. Rimšēvičs savas daļas oficiāli neuzrāda un slēpjas aiz Martinsona. Lai gan Buimisters un Ziemelis liecina, ka devuši kukuli Rimšēvičam, prokuratūrai būs vēl arī ar citiem pierādījumiem jāpierāda, ka Rimšēvičs tiešām ietekmēja FKTK lēmumus attiecībā uz Trasta komercbanku.
Patlaban oficiāli MM investīcijām piederošajām Dubultu īpašuma daļām prokurore Jirgena uzlikusi arestu. Pārdod, dāvināt savus īpašumus Jūrmalā, Jūrkalnē un Baltezerā nevar arī Rimšēvičs. Kāds sludinājums liecina, ka Rimšēvičs izīrē savu trīsstāvu privātmāju Langstiņos ar septiņām istabām un pirti.
Jaunākā amatpersonas deklarācija liecina, ka Rimšēviča ienākumi no Latvijas bankas pagājušā gadā (salīdzinājumā ar 2017. gadu) saruka par 110 490 tūkstošiem. Turpat gadu viņš nevarēja būt Latvijas Bankas prezidents. Viņu atjaunoja amatā ar Eiropas tiesas lēmumu šā gada sākumā. Rimšēviča trešais pilnvaru termiņš beidzas jau pēc dažiem mēnešiem - oktobrī.
gf
Aizsajūsmasaizrāvāselpa
Josis