2013.gads kā abu atsevišķo novadu izveidošanas termiņš minēts piecu Saeimas deputātu izstrādatajā likumprojektā, ko 11.februārī plānots nodot izskatīšanai Saeimas valsts pārvaldes un pašvaldību komisijai. Viena no likumprojekta iesniedzējām, deputāte Anna Seile (PS) atzina, ka vajadzētu īsāku termiņu, sarīkojot ārkārtas vēlēšanas, taču tad jāmaina vairāki likumi, ko tik ātri nevar izdarīt. Vēl varētu iecelt abiem novadiem administratorus, kā savulaik tas notika Ķekavā pēc domes atcelšanas, taču deputāte uzskata, ka tas nav labs atrisinājums. «Pagaidām pārejas noteikumi paredz 2013. gadu, bet vēl divos lasījumos šo likumprojektu izskatīs, un tad mēs to «piefrizēsim», solīja A.Seile.
L.Karlsons uzskata, ka ārkārtas vēlēšanas var sarīkot reizē ar Saeimas vēlēšanām šā gada rudenī. «Ir prieks, ka deputāti ir gatavi atzīt savas kļūdas un tās labot. Mēs negribam darīt neko pretlikumīgu, bet neuzskatu, ka ārkārtas vēlēšanas būtu kaut kas īpašs. Teritoriālā reforma taču nebija paredzēta Satversmē – uzrakstīja, nobalsoja un sataisīja. Mūsu gadījumā tāpat var uzrakstīt un nobalsot,» uzskata novada deputāts. Mērsraga pārstāvju izplatītajā paziņojumā apšaubīts, ka atdalīšanās gadījumā nāktos atdot Ls 200 000 apvienošanās naudu: «Kurš jums to teica? Likuma izpratnē ir Ls 200 000, ko valsts ieguldīja novadu infrastruktūras attīstībā. Šī nauda ir ieguldīta infrastruktūrā, likums neparedz tās atgriešanu valstij.»
Arī J.Žoluds uzskata, ka miera nebūs, tāpēc labāk dzīvot atsevišķi. Tomēr viņš uzskata, ka lēmumu par novada sadalīšanu var pieņemt tikai tad, ja projektā būs skaidri pateikts, kā tas notiks. Viņš arī uzskata, ka izdevumi par atdalīšanos jāsedz no Mērsraga budžeta. «Mēs jau neesam vainīgi, ka Rojā ir vairāk iedzīvotāju, un ir 9 deputāti no Rojas un 6 no Mērsraga,» izteicās J.Žoluds.
Jau ziņots, ka liela daļa Mērsraga iedzīvotāju un no šā pagasta
ievēlēto Rojas novada domes deputātu sākuši cīņu par atdalīšanos no
Rojas novada, ar kuru Mērsrags brīvprātīgi apvienojās 2008.gadā. Rojas
novada domes vadībai un domes priekšsēdētājam tiek
pārmests, ka lielākā daļa investīciju tiek Rojai un Mērsraga
iedzīvotājiem netiek sniegti pakalpojumi līdzšinējā apjomā un
kvalitātē. Līdz šim vairākas reizes noraidīti Mērsraga deputātu
iesniegumi gan par ārkārtas domes sēdes, gan tautas sapulces
sasaukšanu.