To vidū arī ir mēra ievēlēšana. Pārskatot rezultātus, iznāk, ka mērs ievēlēts nelikumīgi, jo tas panākts ar vienas balss pārsvaru, vēsta portāls _rekurzeme.lv_. J. Bārdulis bija mēra vietnieks, no ceturtdienas viņa vietā beidzot deputāta pienākumus uzsāks pildīt Rucavas pamatskolas direktore Dita Role.
Tiesas spriedums stājās spēkā 22. oktobrī, pēc tā arī tiesa nosūtīja spriedumu pašvaldībai. Likums noteic, ka deputāta pilnvaras pirms laika izbeidzas “ar dienu, kad likumīgā spēkā ir stājies deputātu notiesājošs tiesas spriedums”. Kurzemes apgabaltiesa J. Bārduli notiesājošo spriedumu nosūtīja gan Rucavas novada domei, gan Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai (RAPLM). Rucavas novada domes deputāti šo spriedumu neieraudzīja. Kā apgalvo Rucavas novada domes priekšsēdētāja vietniece Līga Stendze, pašlaik tiekot izmeklēts, kā šāda vēstule varēja “nozust” un kāpēc dome par šādu situāciju uzzināja no RAPLM un tik vēlu – februārī.
Izrādās, ka pirmo e-pastu RAPLM pašvaldībai nosūtīja jau decembrī, bet arī to deputāti nav ieraudzījuši. Otrā vēstule nosūtīta atkārtoti 17. februārī. Tad pašvaldība beidzot sākusi rīkoties. Pirmdien vēlēšanu komisija apstiprinājusi izmaiņas domes sastāvā.
RAPLM Pašvaldību pārraudzības nodaļas vadītājs Aivars Mičuls atzīst, ka līdzīgas situācijas vēsturē praktiski nav bijis. Ministrija uzdevusi pašvaldībai izvērtēt ikvienu lēmumu, kas pieņemts pēc 22. oktobra, un pārskatīt tos tā, it kā J. Bārdulis nebūtu balsojis. No J. Bārduļa jāpiedzen kopš 22. oktobra nelikumīgi izmaksātā alga, ko viņš saņēmis kā deputāts, plus visas kompensācijas par degvielu, mobilā telefona sarunām utt. Ikmēneša alga J. Bārdulim kā vietniekam bija 440 latu pirms nodokļu nomaksas mēnesī.
Jāizvērtē ir visi lēmumi, kas pieņemti pēc 22. oktobra. 28. oktobrī novada domes priekšsēdētāja amatā ievēlēja Andri Brīvkalnu – no 13 deputātiem par viņu balsoja septiņi, viens atturējās, pieci bija pret. Faktiski tas nozīmē, ka A. Brīvkalns ievēlēts nelikumīgi, atzīst A. Mičuls. Ko darīt, jālemj pašvaldībai, par to informējot RAPLM.
Kriminālprocess pret J. Bārduli tika sākts 2006. gada janvārī, lai izvērtētu, cik
likumīgi bija ieguldīt pašvaldības zemi SIA “Papes osta” par 2,2
santīmiem kvadrātmetriem laikā, kad zemes cena darījumos ar zemi Papē
svārstījās no pieciem līdz desmit latiem. Krimināllietā konstatēts, ka J. Bārdulis nodarījis pašvaldībai gandrīz 30 000 latu zaudējumus. Nozudušajā vēstulē RAPLM arī norādījusi, ka pašvaldībai jāpiedzen šī summa no notiesātā J. Bārduļa.