SAB: Krievija ietekmi Baltijā mēģina realizēt caur pseidoakadēmiskām organizācijām

SAB skaidroja, ka redzamākās no tām 2017. gadā bija fonds Istoričeskaja pamjatj, apvienība Rossijskaja associacija pribaltijskih issledovaņij (Krievijas Baltijas studiju asociācija) un diskusiju klubs Kaļiņiņgradskij blogpost. Pēdējās divas no šīm organizācijām dibinātas un aktīvi darbojas Kaļiņingradā, kas arvien izteiktāk iezīmējas kā pret Baltiju vērsto ietekmes pasākumu realizācijas centrs. To nosaka izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis un Imanuela Kanta vārdā nosauktās Baltijas federālās universitātes radītās iespējas.

Kaļiņingradskij blogpost darbības formāts paredz ikmēneša diskusiju rīkošanu, kurās eksperti tendenciozi aktualizē Krievijas interesēm svarīgos jautājumus, skaidroja SAB. Īpašs uzsvars tiek likts arī uz secinājumu izplatīšanu interneta vidē un sociālajos tīklos. Diskusijas, piemēram, tika veltītas tādām tēmām kā NATO un Baltijas valstu radītajiem draudiem Krievijas Kaļiņingradas anklāvam, rusofobijai, eiroskepticismam Baltijas valstīs u.tml.

Atsevišķus informācijas pasākumu veicējus apvienojošā Rossijskaja associacija pribaltijskih issļedovanij tiek prezentēta kā starpdisciplināra profesionāla apvienība Baltijas valstu vēstures un pašreizējās situācijas pētniecībai un ekspertu konsolidācijai Krievijā.

SAB uzsvēra, ka realitātē notiek tikai dažu personu un viņu sadarbības partneru aktivitātes, kuru uzdevums ir imitēt akadēmisku darbību.

Nedaudzajos pasākumos piedalās pārsvarā paši organizatori, lai arī tās tiek pieteiktas kā starptautiskas konferences un to statusu mākslīgi paaugstina specifiski veidota mediju publicitāte. Rossijskaja associacija pribaltijskih issļedovaņij ietvaros tiek publicēti pseidozinātniski materiāli, tajā skaitā par krievu tautiešu diskrimināciju Baltijā. 2017. gadā organizācija izdeva ilggadējā partijas Latvijas Krievu savienība aktīvista Vladimira Buzajeva grāmatu Pilsoņi un nepilsoņi: Politiski-tiesiskais Latvijas iedzīvotāju dalījums pēcpadomju periodā.

Viens no aktīvākajiem Krievijas informācijas pasākumu pret Latviju un Baltijas valstīm realizētājiem un organizatoriem ir Vladimirs Simindejs, kurš darbojas gan apvienībā Rossijskaja associacija pribaltijskih issļedovaņij, gan fondā Istoričeskaja pamjatj. Neskatoties uz reālu akadēmisku aktivitāšu un publikāciju trūkumu, Simindejs pozicionē sevi kā Baltijas valstu vēstures un mūsdienu norišu ekspertu, kā arī cīnītāju pret Baltijas valstīs notiekošo vēstures falsifikāciju un pārrakstīšanu, pastāstīja SAB. Propagandas materiālu veidošanai Simindeja rīcībā 2017. gadā tika nodots plašākam pētnieku lokam nepieejams, speciāli atlasīts, plašs dokumentu klāsts no Federālā drošības dienesta Centrālā arhīva un citiem slēgtiem arhīviem.

Šie un citi atslepenotie arhīvu dokumenti tiek izmantoti informācijas pasākumu pret Baltijas valstīm sagatavošanai, teikts pārskatā. Mērķtiecīgi atlasīto dokumentu vadmotīvs ir PSRS, padomju tautas un Sarkanās armijas ieguldījums nacisma sagrāvē, kas nodrošināja antihitleriskās koalīcijas uzvaru Otrajā pasaules karā, un cīņa pret nacistu un viņu atbalstītāju, kā arī cīnītāju pret padomju varu heroizāciju. Uzmanība pievērsta Baltijas valstu ekonomiskajai vēsturei periodā pēc Otrā pasaules kara, pierādot Padomju Savienības centrālo varas institūciju ieguldījumu to attīstībā.

Kā ziņots, lielāko apdraudējumu Latvijas interesēm rada Krievijas izlūkošanas un drošības dienestu aktīvā darbība, vēstīts SAB 2017. gada darbības pārskatā. Tajā norādīts, ka Krievijas izlūkošanas iestāžu darbs notiek gan izmantojot diplomātisko piesegu, gan strādājot no Krievijas teritorijas.

Izlūkošanas interese konstatēta par plašu jautājumu loku. Latvijas drošības politika, aizsardzības spējas un militārā joma ir viena no galvenajām Krievijas izlūkošanas prioritātēm. Detalizēta uzmanība tiek veltīta visiem ar Latvijas līdzdalību NATO saistītiem aspektiem. Augsta izlūkošanas interese ir arī par priekšvēlēšanu un vēlēšanu procesiem.