Tāpat noteikts, ka Ministru kabinetam līdz 2022.gada 1.janvārim būs jāiesniedz Saeimai priekšlikumi attiecībā uz Varakļānu novada administratīvo teritoriju. Šāds izvērtējums būs jāsniedz atbilstoši Saeimas jau noteiktajam administratīvi teritoriālās reformas mērķim.
Varakļānu novada pašvaldībai konsultatīvos nolūkos līdz 2021.gada 1.oktobrim būs jāorganizē publiska apspriešana par Varakļānu novada apvienošanos ar apkārtējiem novadiem administratīvi teritoriālās reformas mērķu sasniegšanai.
Grozījumi veikti Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā.
Saeimai šodien paredzēts arī lemt par citu, Varakļānu novada domes un Rēzeknes novada domes vēlēšanu likumprojektu, kurā paredzēts noteikt, ka Varakļānu novada domes un Rēzeknes novada domes vēlēšanas notiks 11.septembrī.
Šajā likumprojektā paredzēts arī noteikt, ka 11.septembrī ievēlamās Varakļānu novada domes un Rēzeknes novada domes pilnvaras turpinātos līdz sanāktu 2025.gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētā attiecīgā novada dome. Taču reizē plānots noteikt, ka likumā noteiktajos gadījumos domes pilnvaras var tikt izbeigtas arī pirms šā termiņa.
Lēmums par Varakļānu novadu kā atsevišķu pašvaldību vismaz uz laiku ir kompromiss pēc tam, kad Saeima bija balsojusi pretēji Satversmes tiesas (ST) lēmumam attiecībā uz Varakļānu novada tālāko nākotni. Kompromisu vienošanās panākta pēc koalīcijas partiju tikšanās pie Valsts prezidenta Egila Levita, kurš norādījis uz Saeimas 31.maija balsojuma radīto konstitucionālās krīzes risku.
Jau vēstīts, ka par priekšlikumu, kas ignorē ST spriedumu un atbalsta Varakļānu iekļaušanu Rēzeknes novadā, 31.maijā Saeimas sēdē balsoja Jaunās konservatīvās partijas, Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK un "Saskaņas" deputāti. Priekšlikums vēl līdz galam netika pieņemts, jo tam būtu nepieciešams balsojums par pašu likumprojektu kopumā.
LETA jau ziņoja, ka ST piektdien, 28.maijā, atzina Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam par neatbilstošu Satversmei.
Papildināts virsraksts un visa ziņa