Saeima šā gada sākumā pieņēma grozījumus Saeimas kārtības rullī, kas paredz tiesības parlamentā iesniegt kolektīvos priekšlikumus, ja tos ir parakstījuši vismaz 10 000 pilsoņu, kuri ir sasnieguši 16 gadu vecumu. Un jūnijā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai sākotnējai vērtēšanai tika nodota 13 854 Latvijas pilsoņu parakstīta iniciatīva, ar kuru tiek aicināts noteikt atbildību par Saeimas deputāta zvēresta laušanu.
Tas bija pirmais gadījums kopš grozījumu pieņemšanas parlamenta kārtības rullī, kad šāda veida iedzīvotāju iniciatīva tiek virzīta vērtēšanai Saeimas komisijā. Paredzams, ka nākamgad darbs pie šīs iniciatīvas turpināsies.
Jautājums par deputātu sodīšanu par zvēresta pārkāpšanu tika aktualizēts pēc tam, kad deputāts Nikolajs Kabanovs (SC) parakstījās par krievu valodu kā otru valsts valodu, tādējādi, pēc nacionāli noskaņoto politiķu un iedzīvotāju domām, pārkāpjot deputāta zvērestā ietverto apņemšanos stiprināt latviešu kā vienīgo valsts valodu.
Tāpat plašu rezonansi izraisījis gadījums, kad Kabanovs vienā no Saeimas apakškomisijas sēdēm, iespējams, bija alkohola reibumā. Kabanovam par viņa izturēšanos un iespējamo atrašanos alkohola reibumā darba laikā tika izteikts rakstveida brīdinājums, paziņojot par to Saeimas sēdē un publicējot to oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis.
Šogad rezonansi guva arī deputāta Imanta Parādnieka (VL-TB/LNNK) vadītās Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas darbs un tās izveidotā "aborta jautājuma" darba grupa, kuru pameta vairākas nevalstiskās organizācijas. Tāpat nevalstiskās organizācijas Papardes zieds un resursu centrs sievietēm Marta atteicās piedalīties konferencē par tiesībām uz dzīvību no ieņemšanas brīža, ko organizēja Parādnieks un deputāte Inga Bite (RP).
Šīs aktivitātes arī izraisīja konfliktu starp Parādnieku un apakškomisijas deputāti Dainu Kazāku (RP), kura pārmeta Parādniekam ētikas pārkāpumus. Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu izskatīšanas komisija vienreiz izteica deputātam mutvārdu brīdinājumu, secinot, ka Parādnieks pārkāpis deputāta ētikas kodeksu, ierobežojot Kazākas runas ilgumu apakškomisijas sēdē. Savukārt vēlāk, kad abi deputāti viens otram pārmeta ētikas pārkāpumus, komisija izteica mutvārdu brīdinājumu Kazākai.
Šogad notikušas izmaiņas arī Saeima Prezidijā - deputāti Ingu Biti (RP) Saeimas priekšsēdētājas biedres amatā nomainīja Inese Lībiņa-Egnere (RP). Pēc Bites teiktā, šādas izmaiņas bija partijas iniciatīva.
Vēl Saeima šogad pieņēma Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu, kas, apvienojot līdz šim vairākos atsevišķos likumos noteikto kārtību, noteiks aģitācijas un tās uzraudzības kārtību pirms Saeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām.
Likums, kas stāsies spēkā no nākamā gada, paredz aizliegt priekšvēlēšanu aģitāciju televīzijā 30 dienas pirms vēlēšanām. Šis ierobežojums neattieksies uz sludinājumiem par deputātu kandidātu tikšanos ar vēlētājiem un uz likumā noteikto bezmaksas raidlaiku sabiedriskās televīzijas un radio pirmajā programmā. Līdzīgi kā iepriekš, partijas aģitācijai bez maksas varēs izmantot četras reizes pa piecām raidlaika minūtēm 25 dienu laikā pirms vēlēšanām.
Tāpat Saeimas deputāti pieņēma grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas paredz uz pusi samazināt politisko organizāciju priekšvēlēšanu izdevumu apmēru. Vienlaikus politiskās organizācijas (partijas) biedra iestāšanās un biedra naudas iemaksu un biedra dāvinājumu (ziedojumu) kopējais apmērs vienai partijai kalendārā gada laikā turpmāk nedrīkstēs pārsniegt 50 minimālās mēnešalgas līdzšinējo 100 mēnešalgu vietā.
Šogad Saeima pieņēma arī izmaiņas referendumu ierosināšanas kārtībā, ko Valsts prezidents divreiz bija atgriezis otrreizējai caurlūkošanai. Saskaņā ar koalīcijas atbalstīto likumu laikā līdz 2015.gadam iniciatīvas grupai Saeimas atsaukšanas rosināšanai pirmajā posmā būs jāsavāc 10 000 parakstu, bet pēc 2015.gada iniciatoriem būs uzreiz pašiem jāsavāc vienas desmitās daļas jeb apmēram 154 000 vēlētāju parakstu vienā apliecinājumu vākšanas reizē. Pēc 2015.gada 10% vēlētāju parakstu būs jāsavāc, arī lai rosinātu tautas nobalsošanu par likumu vai Satversmes grozījumiem.
Galu galā Valsts prezidents Andris Bērziņš šos grozījumus izsludināja un brīdināja, ka rīkosies, ja vēlētājiem no 2015.gada tomēr netiks nodrošināta pietiekama pretimnākšana iespējai parakstīties elektroniski. Savukārt opozīciju pārstāvošā politiskā apvienība "Saskaņas centrs" gatavojot pieteikumu Satversmes tiesai, jo norma, ka tautas nobalsošanas ierosināšanai no 2015.gada būs nepieciešama viena desmitā daļa vēlētāju parakstu, esot nesamērīga.
Lēnāk, nekā prognozēts, Saeimai šogad veicās ar Pilsonības likuma grozījumiem, kas sakārto dubultpilsonības jautājumu. Iepriekš bija plānots, ka likuma izmaiņas varētu stāties spēkā no nākamā gada, taču tās vēl nav pieņemtas trešajā lasījumā Saeimā. Patlaban Saeimas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisija ir panākusi daļēju vienošanos par dubultās pilsonības izveidošanās nosacījumiem, tomēr pastāv iespēja, ka vai nu apakškomisija, vai Saeimas Juridiskā komisija šajā jautājumā vēl veiks izmaiņas. Pašlaik spēkā esošais Pilsonības likums nosaka, ka personai, kura tiek uzņemta Latvijas pilsonībā, nedrīkst izveidoties dubulta pilsonība.
Tāpat koalīcija bija vienojusies šogad pieņemt Fiskālās disciplīnas likumu, tomēr Saeima to varētu pieņemt nākamā gada sākumā. Fiskālās disciplīnas likumprojektu Saeimā iesniedza pērn decembrī, bet šogad decembra beigās parlaments to atbalstīja otrajā lasījumā.
Saeima šogad arī pieņēma valsts budžetu 2013.gadam, kas ir pirmais budžets kopš 2008.gada, ko Latvija sagatavojusi pašu spēkiem bez aizdevēju līdzdalības. Parlamenta sēdi, kurā tika izskatīts 2013.gada valsts budžets un ar to saistītie likumprojekti, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V) vienreiz pārtrauca saistībā ar tajā klātesošo pašvaldību vadītāju rīcību. Pašvaldību vadītāji savu attieksmi pret parlamentā notiekošajiem balsojumiem pauda, ceļoties kājās un rādot zaļas lapas. Savukārt atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 78.pantam "publikai ir aizliegts izteikt piekrišanu vai nepiekrišanu vai citādi traucēt kārtību sēdes laikā. Šādā gadījumā sēdes vadītājs var izraidīt no sēžu zāles atsevišķas personas vai visu publiku".