Saeima vērtēs iniciatīvu par Kopdzīves likumu

Iepriekš Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija vienojās noraidīt iedzīvotāju iniciatīvu par Kopdzīves likumu. Šādu lēmumu atbalstīja pieci deputāti - Raivis Dzintars (NA), Janīna Kursīte-Pakule (NA), Rihards Melgailis (LRA), Ivars Brīvers (LRA) un Aldis Adamovičs (Vienotība), divi bija pret - Vitālijs Orlovs (Saskaņa) un Zenta Tretjaka (Saskaņa), bet vēl divi parlamentārieši atturējās - Ainars Latkovskis (Vienotība) un Andris Siliņš (ZZS).

Zaļo un zemnieku savienība, kā arī Nacionālā apvienība aģentūrai LETA iepriekš pauda, ka neplāno mainīt noraidošu attieksmi pret Kopdzīves likuma iniciatīvu, savukārt Vienotības deputātiem bija dažādi viedokļi šajā jautājumā.

Jau vēstīts, ka šis jautājums Saeimas dienas kārtībā nonāca pēc tam, kad vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju bija parakstījuši iniciatīvu par Kopdzīves likuma pieņemšanu portālā Manabalss.lv. Parakstu vākšanu par šo pirms nepilniem trīs gadiem priekšlikumu iniciēja Latvijas attīstībai valdes priekšsēdētājs Juris Pūce.

Iniciatīvas pieteikumā portālā Manabalss.lv tika uzsvērts, ka patlaban valsts aizsardzība nav pieejama nelaulātiem pāriem - valsts dažādā veidā apgrūtina šo pāru dzīvi un rada necilvēcīgas situācijas, kuras šie pāri nevar atrisināt.

"Partneris, kura nelaulātais dzīvesbiedrs cietis negadījumā, nedrīkst pieņemt nepieciešamos medicīniskos lēmumus sava dzīvesbiedra vietā. Nelaulāts dzīvesbiedrs nesaņem sava partnera kopšanas tiesības invaliditātes gadījumā. Nelaulāti dzīvesbiedri nesaņem nodokļu atvieglojumus, nevar mantot, nesaņem atbalstu no valsts vai pašvaldības dzīvesbiedra bojāejas gadījumā. Šo un līdzīgu apstākļu iespaidā valsts nedrīkst radīt šķēršļus Latvijas pilsoņiem tikai tāpēc, ka tie nav izvēlējušies vai šobrīd nemaz nevar laulāties ar saviem dzīves partneriem," iniciatīvas pieteikumā pauda Pūce.

Pieņemot Kopdzīves likumu, Latvija atzītu katra cilvēka tiesības uz savu personisko ceļu uz laimi, uzsvēra Pūce, piebilstot, ka tādējādi tiks nodrošināta līdztiesība starp laulātiem un nelaulātiem pāriem, kopā dzīvojošas pilngadīgas personas spēs atrisināt daudzās juridiskās problēmas, ko rada pašreizējās tiesiskās sistēmas nepilnības, tai skaitā nodrošinās nelaulātu pāru tiesības uz valsts aizsardzību un aizsargās ārpus laulības dzimušus bērnus, un piešķirs dažāda veida ģimenēm līdzīgas tiesības attiecībās ar valsti.