Un, spriežot pēc Iecavā reģistrēto laulību skaita, kāzu rīkotājiem un preču tirgotājiem kāzu svinībām darba nav trūcis — pēdējo četru gadu laikā te ik gadu notikušas gandrīz 50 laulību ceremonijas. Šogad vietējā dzimtsarakstu nodaļā bijušas jau trīs laulības un pieteiktas vēl sešas.
Deviņdesmito gadu sākumā Sarmītes ģimene, tāpat kā daudzi citi
laukos, kļuva par zemniekiem. Viņi savā zemnieku saimniecībā Sīļi
lielās platībās audzēja dārzeņus, apsaimniekoja plašas siltumnīcas,
taču jau pēc dažiem gadiem saprata, ka veselība nav tik stipra, lai
to visu turpinātu. Arī bērnu kļuva žēl, kuri bija nomocīti ar
mūžīgo sēšanu, ravēšanu un ražas novākšanu. "Vienīgais ieguvums —
no darba viņi nebaidās un zina, ka nekas nav iegūstams viegli un
par velti," piebilst Sarmīte, kura pēc saimniecības likvidēšanas
nolēma nodarboties ar apģērbu tirdzniecību, atverot veikaliņu
Iecavas tirgū. Līdz šim bizness veicies tīri labi, taču pēdējos
mēnešos apgrozījums samazinājies vismaz trīs reizes. Cilvēki
vispirms domā, kā pabarot ģimeni, samaksāt par komunālajiem
pakalpojumiem un tikai pēc tam par jauna apģērba iegādi.
Pielāgojas tirgus prasībām
"Es negaidu, kad no debesīm kritīs debesmanna, visu laiku prātoju
un rēķinu, kā saimniekot tālāk. Šodien biznesā nevar ieciklēties uz
kaut ko vienu, jābūt elastīgam, jāprot ātri reaģēt uz notiekošo un
pielāgoties pastāvošajiem tirgus apstākļiem," bilst Sarmīte. "Esmu
arī mūžīgais students, kas nekad nelaiž garām nevienu iespēju
papildus izglītoties. Esmu apmeklējusi visus Iecavā pieejamos
kursus, apguvusi grāmatvedību, angļu valodu, daiļdārzniecību un
floristiku. Un kad Iecavas sieviešu biedrība Liepas, kuras mērķis
ir arī sekmēt sieviešu pašizglītošanos, aicināja pieteikties
Eiropas Savienības atbalstītajām mācībām, piedāvājot apgūt
uzņēmējdarbības pamatus un praktisku pieredzi biznesa plānu
izstrādāšanā, es arī pieteicos. Mācību noslēgumā bija jāizstrādā
biznesa plāns, un tajā mirklī ideja par kāzu salonu, kas bija sens
mans sapnis, beidzot ieguva reālas aprises."
Sarmīte gan ilgu laiku salonam nevarēja atrast piemērotas telpas. Gribējies, lai tas būtu ērts, mājīgs un pietiekami plašs, jo topošās līgavas, radinieki un vedēji, izvēloties kāzu tērpus un citas preces, tajā parasti pavada vairākas stundas. Turpmāk gan kāzu tērpus vispirms varēs apskatīt tikai Sarmītes izveidotajā fotogrāfiju katalogā, jo visiem krāšņajiem tērpiem apģērbu veikaliņā vietas nebūs, te varēs izlikt vien sīkākas preces kāzu svinībām. Izvēlētos tērpus, kas šūti Ukrainā, kur Sarmīte tos noskatījusi, viesojoties pie vīra radiem, atvedīs tikai pielaikošanai.
Kāzu bizness iet no rokas
Lai gan Iecava nav liela un galvaspilsēta ar daudz lielākām izvēles iespējām nav nemaz tik tālu, tirdzniecība ar precēm kāzu svinībām sākumā gājusi no rokas. Tā kā Sarmīte guvusi pietiekami lielu pieredzi kāzu rīkošanā, organizējot tās abiem dēliem, sadarbojoties ar citiem vietējiem uzņēmējiem, viņa piedāvāja arī rīkot kāzu svinības. Tāpēc interese par salona piedāvājumu bija ļoti liela. Pērn klientiem palīdzēts sarīkot četras kāzas. "Nevar gan teikt, ka šogad krīzes apstākļos kāzas neviens neplāno. Šai vasarai mums jau pieteiktas divas svinības, un, ja jaunais pāris vēlas rīkoties taupīgi, tās jāsāk plānot jau šobrīd," saka Sarmīte. Viņa novērojusi, ka patlaban gan vairāk pērk dažādus sīkumus, bet svētku tērpus īrē. Tāpēc arī Sarmīte sākusi prātot par šāda pakalpojuma piedāvāšanu.
Līdz ar kāzu biznesa izvēršanu, Sarmītei radusies vēl kāda aizraušanās. Viņa savākusi vairākas mapes ar materiāliem par un ap kāzu rīkošanu, ko ne reizi vien salonā nākuši pārlūkot cilvēki, kas nodomājuši precēties vai organizēt kāzu svinības. "Meita, šķirojot vecos žurnālus un avīzes, ko esmu pārskatījusi un kuras atradusi noderīgus materiālus par šo tēmu, savāca un nodeva ap 400 kilogramu makulatūras. Taču es savu materiālu krājumus joprojām papildinu," rādot biezās mapes, saka Sarmīte.