Vakar skolu absolventi saņēma centralizēto eksāmenu sertifikātus, taču daudzus rezultāti, visticamāk, neiepriecināja. Šogad skolēnu vidējie rezultāti ir sliktāki visos obligātajos eksāmenos. Lai gan starpība, salīdzinot ar situāciju pērn, statistiski ir neliela, piemēram, matemātikas eksāmenā, šāda tendence iezīmējas jau vairākus gadus. 219 eksāmena kārtotāju matemātikā nespēja pārvarēt pat 5% slieksni un pārbaudījumu nenokārtoja.
Latvijas Matemātikas skolotāju apvienības prezidente Rudīte Andersone Dienai uzsver, ka šādi kopīgie dati vēl neatspoguļo patieso situāciju – atsevišķi jāskatās rezultāti vispārizglītojošajās skolās, arodskolās un vakarskolās. Tikai tad varēs spriest, vai un kuros posmos ir problēmas. Viņa skaidroja, ka, piemēram, profesionālajās skolās matemātikas stundu skaits nedēļā ir mazāks, bet eksāmens visiem vienāds. Šāda pieeja nav pareiza. Tomēr nepilnu divu procentpunktu samazinājums nav tik būtisks. Diemžēl matemātikas eksāmenā šāds kritums ir ik gadu, un jau iezīmējas tendence. "Trauksmei nav iemesla, bet satraukumam gan," saka apvienības prezidente.
Patstāvīga darba prasmes Andersone min kā vienu no problēmām – skolēniem tās jāpilnveido mērķtiecīgāk. Lai to izdarītu, jāmaina mācību metodes un pieeja skolēnu darbam gan klasē, gan mājās. Nozīmīgi šajā ziņā ir tieši mājasdarbi, kas nereti neatbilst mūsdienu prasībām. Akcentam jābūt uz skolēnu pētniecisko darbību, jo eksāmeni pārbauda tieši kompetenci, kur skolēnam pašam ir jāpieņem lēmums, jāizvēlas pareizais risinājuma veids un jāprot interpretēt iegūto rezultātu. Tās ir normālas, pārdomātas prasības, un eksāmenu kvalitāti R. Andersone neapšauba. Savukārt, trenējoties konkrētu vingrinājumu izpildē, mājasdarbos šīs prasmes neattīstās. Vairāk būtu jādomā par projektu darbiem, pētnieciskiem uzdevumiem, kas nav jāizpilda no stundas uz stundu. Būtībā sanāk, ka eksāmens "skrien pa priekšu" mācību metodēm, kas varētu mainīties līdz ar jauno kompetencēs balstīto mācību saturu.
Šadurskis nerunā tikai par satura reformu. Tā ir arī skolas vide, mūsdienām atbilstošas prasības, un pedagogi, kas nestrādā tikai uz entuziasma pamata. Savukārt Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents Rūdolfs Kalvāns jau iepriekš intervijā Dienai sacīja, ka eksāmenu rezultāti Latvijā tiek uztverti pārāk saasināti un pēc tiem nevar spriest par kopējo situāciju.
Visu rakstu lasiet piektdienas, 30. jūnija, avīzē Diena!
Varbūt
skolmeistars
Vispirms