Šlesers šodien bija uzaicināts uz Ģenerālprokuratūru, kas izmeklē viņam celto apsūdzību jaunajā digitālās televīzijas lietā.
Šlesers pēc prokuratūras apmeklējuma žurnālistiem stāstīja, ka uzrunās bijušos domubiedrus, bijušos ministrus, nozaru pārstāvjus un cilvēkus, "kuriem acis deg", taču tikai laiks rādīšot, vai viņš dibinās jaunu partiju "vai kā savādāk". Šlesers noliedza iespēju pievienoties paša savulaik slavētā Saeimas deputāta Alda Gobzema pārstāvētajai partijai "Likums un kārtība".
"Kāds būs formāts - vai tā būs jauna partija vai kā savādāk, to laiks rādīs. Pats galvenais ir tas, ka es aicinu uz sadarbību visus manus draugus, paziņas, domubiedrus, vecos cīņu biedrus apvienot spēkus un strādāt kopā, lai Latvija var būt veiksmes stāsts," izteicās Šlesers.
Nokļūstot valdībā, viņš uz premjera amatu nepretendētu, jo tas nebūtu pareizi, taču viņš esot gatavs vadīt Satiksmes ministriju (SM). Par citiem potenciālajiem valdības locekļiem no savu domubiedru vidus ekspolitiķis šodien nevarot komentēt. Šlesers arī solīja, ka pēc ievēlēšanas parlamentā un apstiprināšanas valdībā viņš atteiksies no atalgojuma.
Viņš skaidroja, ka laikā, kad valstī valdības reitings ir zems, pašlaik valdošajām partijām draudot neievēlēšana nākamajā parlamentā. Šlesera skatījumā, izmeklēšana pret viņu esot sākta, jo 85% sabiedrības neatbalsta valdības lēmumus, tāpēc izdomāts ar šādu līdzekli "celt valdības reitingus", līdz ar to krimināllieta esot "kārtējais politiskais šovs".
Šlesers atgādināja, ka 2011.gadā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pieprasīja kratīšanu viņa dzīvesvietā tā sauktās "oligarhu lietas" ietvaros, taču vairāku gadu laikā neviena apsūdzība neesot uzrādīta, tātad lieta esot bijusi safabricēta. "Jā, biju daļēji vainīgs - runāju tā, ka varēja interpretēt savādāk," izteicās Šlesers.
"Šis priekšvēlēšanu šovs" esot nepieciešams Jaunās konservatīvās partijas politiķiem Jurim Jurašam un Jānim Bordānam. Šlesers ir pārliecināts, ka tiesa viņu attaisnos, lai gan tiesas process noteikti ilgs gadiem.
Vēl pirms nedēļas Šlesers saviem bērniem esot teicis, ka politikā nekad neatgriezīsies, taču "šīs nedēļas notikumi" likuši viņam mainīt nostāju. "Esmu pieņēmis lēmumu virzīties un gatavoties nākamajām Saeimas vēlēšanām. (..) Es zinu, ka neesmu viennozīmīgi vērtēts cilvēks, arī politikā. Ja vēlētāji atbalstīs mani un manus domubiedrus, tad būsim gatavi tikt ievēlēti un piedalīties valdības veidošanā. Savukārt, lai tiesvedība iet savu gaitu," sacīja Šlesers.
Viņš ir pārliecināts, ka Latvija var kļūt par veiksmes stāstu un viņš jau iepriekš daudzkārt runājis par Singapūras un Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) Dubaijas pilsētas piemēru.
Lai arī cilvēki teikuši, ka Šlesers tikai sapņo, viņš ir pārliecināts, ka, realizējot iniciatīvas nav iemesla, kāpēc Latvija nevarētu kļūt par "Ziemeļu Dubaiju". Pie tam Dubaija kļuva bagāta ne jau tāpēc, ka AAE ir nafta, bet tāpēc, ka bija gudra valdība, vērtēja uzņēmējs.
Tāpat Šlesers savā preses konferencē kritizēja daudzus patlaban pie varas esošos politiķus - Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV), vides un reģionālās attīstības ministru Artūru Tomu Plešu (AP), satiksmes ministru Tāli Linkaitu (JKP) un arī "Attīstībai/Par!" valdes locekli Edgaru Jaunupu.
Viņa ieskatā tagad pie varas ir "sorosisti" un organizācijas "Delna" pārstāvji, līdz ar to vara nevar sevi kritizēt. Šlesers arī veltīja kritiku Saeimas deputātiem, kuri, strādājot attālinātā režīmā, saņem atalgojumu, lai gan patiesībā vienkārši sēž pie datora un "spēlē spēlītes".
Tagadējais uzņēmējs arī kritizēja, ka Latvijai nav labas attiecības ar Krieviju un Baltkrieviju, lai uzlabotu ekonomiku. Tā vietā Latvija varētu realizēt gudru politiku, lai "kravas iet un sadarbība notiek". Viņš, kļūstot par satiksmes ministru, ir gatavs runāt ar visiem - Krieviju, Baltkrieviju, Ķīnu, Kazahstānu un Indiju, lai tikai Latvijas ostās "atgrieztos kravas".
Runājot par pašu krimināllietu, Šlesers visas apsūdzības noliedza. Visus dokumentus par ciparu televīzijas ieviešanu esot kārtojuši profesionāļi, savukārt SM attiecīgi vērsusies valdībā.
Laikā, kad SM tika organizēts konkurss par ciparu televīzijas ieviešanu, Šlesers neesot piedalījies konkursa komisijās un pretendentu atlasēs. "Kad lēmums bija sagatavots, tas virzīts uz Ministru kabinetu un to valdība izskatīja. Tagad iznāk, ka Šlesers ir vienīgais vainīgs un neviens cits nav vainīgs," uzsvēra tagadējais uzņēmējs.
Ciparu televīzijas ieviešana bijusi pareizs solis, jo analogā televīzija vairs nevarēja darboties. Tagad uzņēmums "Tet" (bijušais "Lattelecom") ir liela līmeņa uzņēmums, kurš pelna milzīgu naudu, uzsvēra Šlesers.
Runājot par bijušā premjera Andra Šķēles lomu, Šlesers norādīja, ka 2008.gadā Šķēle jau bija uzņēmējs, tāpēc viņš nevarot atbildēt par citām personām, "ko katra darījusi vai nav darījusi."
Kā ziņots, kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā prokuratūra uzrādījusi apsūdzību uzņēmējiem un bijušajiem politiķiem Andrim Šķēlem un Šleseram.
Bijušajam satiksmes ministram Šleseram apsūdzība uzrādīta par krāpšanu lielā apmērā. Šajā kriminālprocesā arī uzlikts arests Šlesera uzņēmumu daļām.
Līdz ar informācijas par apsūdzībām nākšanu klajā Šlesers paziņoja, ka "nopietni apsver" atgriešanos Latvijas politikā, kuru viņš savulaik pameta pēc pāris nesekmīgiem startiem vēlēšanās.
Minētajā kriminālprocesā patlaban kopumā par krāpšanu lielā apmērā un organizētā grupā apsūdzētas deviņas personas - bijušais premjers Šķēle, bijušais satiksmes ministrs Šlesers, bijušais SIA "Tet" valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, bijušais SM valsts sekretārs Nils Freivalds, bijušais Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe.
TV3 raidījums "Nekā personīga" iepriekš vēstīja, ka apsūdzēti ir arī "Lattelecom" tā laika komercdirektors Jānis Ligers, Biznesa daļas vadītājs Toms Ābele, Biznesa atbalsta daļas vadītājs Toms Meisītis un bijušais uzņēmuma "Hannu Digital" vadītājs Gintars Kavacis.
Deviņas personas apsūdzētas par par krāpšanu lielā apmērā un organizētā grupā. Šonedēļ prokurors Monvīds Zelčs neatklājot apsūdzēto vārdus aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka katram apsūdzētajam ir sava loma inkriminējamā nodarījumā. Iespējams, noziedzīgi iegūto summu prokurors neminēja, taču aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka tie ir aptuveni trīs miljoni eiro.
Šķēle arī apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā un LETA zināms, ka šajā gadījumā inkriminēta aptuveni miljona eiro iespējama legalizēšana.
Apsūdzētajām personām inkriminējamie nodarījumi notikuši 2008. un 2009.gadā, kad SM tika organizēts konkurss par ciparu televīzijas ieviešanu un pēc tam tika slēgti attiecīgi līgumi, iesaistot projektā uzņēmumu "Hannu Digital".
Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā, var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.
papildināta visa ziņa