Viņš norādīja, ka 2014.gadā iepriekšējā balsošanā piedalījās ap 7% iedzīvotāju, bet šogad vairāk nekā 11%, kas ir vērā ņemams pieaugums. Freimanis to skaidroja ar to, ka iepriekšējai balsošanai bija liela publicitāte. Tāpat viņš piebilda, ka sociālajos tīklos var novērot, ka cilvēki ir aktīvāki, un plāno iet un balsot.
"Ja salīdzina iepriekšējās balsošanas aktivitāti 2019. un 2014.gadā, ir pieaugums par vairāk nekā 55 000 cilvēku. Salīdzinoši kopējam nobalsojušo skaitam šoreiz vajadzētu būt ap 45%, bet prognoze ir ļoti vulgāra un tā neietver virkni citu aspektu," pauda Freimanis.
Viņš uzsvēra, ka kopumā vēl ir par agru spriest, norādot, ka Latvijas vēlētāju sabiedrībā nav kādas standarta balsošanas tradīcijas. "Cilvēki nāk pa viļņiem - ir agrie balsotāji, tie, kas ceļas kā parasti brīvdienās, un ir arī vēlie balsotāji. Tagad jāskatās, kā situācija attīstīsies," norādīja sociologs.
Jau ziņots, ka EP vēlēšanu dienā sestdien pirmajā stundā, proti, līdz plkst.8 Latvijā nobalsojuši apmēram septiņi tūkstoši vēlētāju jeb 0,49% no kopējā vēlētāju skaita, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.
Tādējādi, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri devās vēlēt iepriekšējās dienās, nobalsojuši 164,8 tūkstoši vēlētāji jeb 11,67% no kopējā vēlētāju skaita.
Salīdzinājumā ar iepriekšējām EP vēlēšanām, kas notika 2014.gadā, vēlētāju aktivitāte līdz šim kopumā bijusi lielāka, taču tāpēc, ka šogad lielāka iedzīvotāju aktivitāte bija iepriekšējā balsošanā. Šogad iepriekšējā balsošanā bija nobalsojuši 157,8 tūkstoši iedzīvotāju jeb 11,18% no kopējā vēlētāju skaita, kamēr 2014.gada vēlēšanās - 100,8 tūkstoši jeb 6,84%.
Kopumā EP vēlēšanās var piedalīties 1,412 miljoni Latvijas iedzīvotāju.
Vēlēšanu iecirkņi Latvijā sestdien ir atvērti no plkst. 7 līdz 20.
es tā centos