Liela daļa šo negadījumu ir ar sekām - cietuši 26 elektroskrejriteņu vadītāji. Policijas apkopotā informācija aizvien liecina, ka visbiežāk šajos negadījumos traumas tiek gūtas, pašiem krītot no braucamrīka.
Šī ir tikai tā daļa negadījumu, par kuriem policija saņēmusi informāciju, bet, iespējams, ir vēl tādi gadījumi, kad satiksmes dalībnieki neziņo ne mediķiem, ne policijai.
Policija aicina rūpīgi izvērtēt braukšanas apstākļus, būt īpaši uzmanīgiem, piedaloties satiksmē ar elektroskrejriteni, un parūpēties par savu drošību braukšanas laikā - ieteicams izvēlēties gan ķiveri, gan ceļu un elkoņu sargus. Šādi iespējams sevi pasargāt no smagām traumām, ja gadījies krist no elektroskrejriteņa.
Elektroskrejriteņa vadītājiem ir jāņem vērā, ka ar to drīkst pārvietoties pa ietvēm, veloceļiem, atsevišķās vietās pa sabiedriskā transporta joslu, ja tas ir atļauts velosipēdistiem, un arī pa brauktuvi, kur atļautais braukšanas ātrums nepārsniedz 50 kilometrus stundā.
Ja ar elektroskrejriteni pārvietojas pa ietvi, priekšroka jādod gājējiem un ir jāizvēlas tāds ātrums, kas nepārsniedz gājēju pārvietošanās ātrumu. Bet maksimālais elektroskrejriteņa braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 25 kilometrus stundā.
Būtiski arī ievērot nosacījumus, ka tāpat kā velosipēdam arī elektroskrejritenim ir jābūt labā tehniskā stāvokli, aprīkotam ar bremzēm, braukšanas laikā priekšpusē ir jādeg baltas gaismas lukturim, aizmugurē sarkanas krāsas lukturim.
Savai un apkārtējo drošībai ar elektroskrejriteni aizliegts vest pasažieri, braukt neturoties un pārvadāt kravu. Tāpat būtiski atcerēties, ka ar elektoskrejriteni nedrīkst pārvietoties būdams alkohola reibumā.