Jau ziņots, ka sprādziena rezultātā ievainojumus guva deviņi 17. Pretgaisa aizsardzības bataljona zemesargi. Svētdienas vakarā slimnīcā viens no cietušajiem - vecākais zemessargs Ilmārs Mitenbergs - no gūtajiem ievainojumiem nomira. Neoficiālā informācija liecina, ka viņš nav bijis tas, kura dēļ noticis sprādziens.
Kā Dienai pastāstīja kāds zemessargs, kurš vēlējās palikt anonīms, granātstobru piestiprina zem triecienšautenes un izmanto gan signālraķešu, gan skrošu un dažāda tipa granātu izšaušanai. Latvijas bruņotie spēki šādus ieročus mācībās izmanto reti, visticamāk, izšautā, bet nesprāgusī granāta poligonā palikusi pēc kādām nesen notikušām starptautiskajām mācībām. «Visticamāk, tas palicis pēc amerikāņiem. Viņi te vasarā šaudījās. Mūsējie ir taupīgāki, šitās granātas tak maksā milzu naudu,» stāsta zemessargs, piebilstot, ka lādiņi esot īpaši izstrādāti, lai nodarītu maksimālus ievainojumus ienaidnieka kareivjiem.
Nesprādzis M406 standarta lādiņš izskatās neierasti. Granāta ir neliela - tās diametrs ir 4 cm, garums 7 cm un abi gali noapaļoti - pēc izskata lādiņš ir līdzīgs metāla olai.
Kā liecina internetā pieejamā dokumentācija, lai šāda M406 granāta pēc izšaušanas no granātmetēja uzsprāgtu, tai nepieciešams mehānisks trieciens. Ja lādiņš nokrīt smiltīs, tas var arī palikt nesprādzis, kā tas acīmredzot gadījies arī šoreiz. Šāds nesprādzis lādiņš var gulēt gadiem un gaidīt brīdi, kad kāds to pakustinās - pietiekami spēcīgi, lai atbrīvotos belznis, kas iedarbina detonatoru un notiek eksplozija. Lādiņam sprāgstot, tiek atbrīvotas aptuveni 300 šķembu, kas nogalina ikvienu piecu metru rādiusā, bet ievainojumus var gūt, pat atrodoties 130 metru attālumā no eksplozijas vietas.
Pilnu rakstu lasiet laikraksta Diena otrdienas numurā!