"SPRK uzskata, ka OIK samazināšana ir jāveic pēc būtības – samazinot valsts noteiktā atbalsta intensitāti un veidus dažādiem elektroenerģijas ražotājiem, nevis tikai pārveidojot maksājumu sistēmu. Lai panāktu OIK samazinājumu, vadībai ir jālemj par būtiskām izmaiņām pašreiz noteiktajos atbalsta mehānismos, un tāpēc jādemonstrē ne tikai politiskā griba, bet arī reāla rīcībspēja," uzsvēra SPRK padomes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Andris Aniņš.
Regulatora priekšlikumi attiecas gan uz visu veidu elektroenerģijas ražotājiem, gan uz iespējamām izmaiņām nodokļu politikā. SPRK rosina pārskatīt atbalstāmajiem ražotājiem noteiktās cenu veidošanas formulas, un tās veidot no diviem saskaitāmajiem – cenas mainīgās daļas, kas atkarīga no mainīgajām izmaksām, un cenas pastāvīgās daļas, kas atkarīga no elektrostacijas veida un jaudas. Regulators arī rosina atcelt piesaisti dabas gāzes cenām, tā var tikt saglabāta tikai tām elektrostacijām, kas izmanto dabas gāzi; stimulēt ražošanas efektivitāti un atbalstu attiecināt tikai uz investīciju atgūšanas periodu - cenas pastāvīgās daļas saskaitāmā koeficienti jāizvēlas tā, lai pie optimālas jaudas izmantošanas, investīcijas būtu atgūstamas noteiktā laikā ar saprātīgu atdeves likmi. SPRK ierosina paredzēt atbalsta intensitātes samazināšanu, ja elektrostacijas projekts ir saņēmis vai saņems investīciju atbalstu citu atbalsta programmu ietvaros, piemēram, no Eiropas Savienības fondiem.
Regulators arī piedāvā noteikt būtisku atbalsta intensitātes samazinājumu koģenerācijas elektrostacijām, kuru uzstādītā elektriskā jauda ir lielāka par 4 MW, modificējot formulas gan enerģijas, gan jaudas komponentei tā, lai samazinātu saņemto atbalsta apjomu, jaudas komponentes noteikšanā izmantojot ražošanas alternatīvas etalonu - efektīvas gāzes kombinētā cikla kondensācijas elektrostacijas pastāvīgajām izmaksām, komponentes lielumu nosakot atkarībā no uzstādītās jaudas – jo lielāka jauda, jo mazāka jaudas komponente, kā arī jaudas komponentes noteikšanas formulā iestrādājot mehānismu, kas stimulē elektrostacijas īpašnieku, pārdot elektroenerģiju tirgū, lai atgūtu ne tikai mainīgās, bet arī pastāvīgās izmaksas, un tādējādi nepieļaujot, ka pie labvēlīgiem tirgus apstākļiem pastāvīgās izmaksas tiku atgūtas lielākā apmērā nekā nepieciešams. SPRK priekšlikumi paredz veikt izmaiņas nodokļu politikā, akcīzes nodokli dabasgāzei nenosakot lielākā apmērā, kā to paredz ES direktīva, un tādējādi samazināt gan nodokļa likmi, gan apliekamo bāzi.
"Šo priekšlikumu būtība ir pārstrādāt valdības noteiktās atbalsta aprēķina formulas tā, lai tiktu panākts reāls OIK samazinājums un vienlaikus tiktu līdzsvarotas elektrostaciju īpašnieka un elektroenerģijas lietotāja intereses - ražošanai nelabvēlīgos tirgus apstākļos īpašnieks spētu atgūt vismaz daļu no pastāvīgajām izmaksām, bet labvēlīgos apstākļos ievērojami samazinātos slogs elektroenerģijas lietotājiem," skaidroja A.Aniņš. "Tādēļ ceram, ka mūsu priekšlikumi tiks ņemti vērā, sagatavojot darba grupas ziņojumu, kas tiks virzīts izskatīšanai valdībā," piebilda A.Aniņš.
Regulators arī ir vērsis arī Ekonomikas ministrijas (EM) uzmanību uz faktu, ka lielāko koģenerācijas elektrostaciju īpašnieks ir valsts un, attiecīgi, uz šo elektrostaciju izmaksām nozīmīgu iespaidu atstāj valsts politika attiecībā uz atdevi no kapitāla un dividendēm. Nemainot šo politiku, samazinās iespēja nodrošināt nozīmīgu OIK samazinājumu.
Pašreiz regulatora rīcībā esošā informācija liecina, ka ziņojuma projektā SPRK priekšlikumi ir guvuši daļēju atspoguļojumu, paliekot nekonkrētā un nesaistošā formā vai arī vispār bez tālākas darbības plānojuma. SPRK šobrīd līdzīgi kā pakalpojumu lietotāji un komersanti gaida EM skaidru turpmāko rīcību OIK mazināšanā.
Jau ziņots, ka OIK par iepriekšējā gadā veikto elektroenerģijas iepirkumu stāsies spēkā 2013.gada 1.aprīlī. Kopējais OIK apmērs būs 0,0189 Ls/kWh jeb 1,89 sant./kWh - OIK no ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijā ir 0,0133 Ls/kWh jeb 1,33 sant./kWh, bet OIK no ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo, izmantojot atjaunojamos energoresursus, ir 0,0056 Ls/kWh jeb 0,56 sant./kWh.
Tā kā pastāvīgi pieaug valsts noteiktajā kārtībā iepirktās elektroenerģijas apjoms, pieaug arī OIK. Četru gadu laikā - no 2009. līdz 2012.gadam – kopējais OIK apmērs pieauga no 0,79 sant./kWh līdz 1,23 sant./kWh. Pēdējos trijos gados izmaiņas ir bijušas salīdzinoši nelielas – no 2010.gada aprīļa OIK bija 1,15 sant./kWh, no 2011.gada aprīļa – 1,17 sant./kWh, bet no 2012.gada aprīļa – 1,23 sant./kWh.