Satversmes tiesa kā neatkarīga tiesu varas institūcija savu kompetenci īsteno, spriežot tiesu. Tās spriedumi un tajos sniegtā tiesību normu interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām, tiesām un amatpersonām, kā arī privātpersonām. Satversmes tiesas uzdevums ir skaidrot pieņemtos spriedumus, kas minētajā lietā tika darīts preses konferencē, tostarp ar viedokļa autores kā lietas dalībnieku pārstāves piedalīšanos. Taču nebūtu pieļaujama tiesas iesaistīšanās publiskajā diskusijā ar lietās iesaistītajām personām par tiesas spriedumiem pēc būtības. Vienlaikus, ņemot vērā zvērinātas advokātes publiski pausto viedokli par tiesas sastāvu, ir būtiski skaidrot, kā Satversmes tiesa savā darbā garantē taisnīga nolēmuma pieņemšanu, nodrošinot tiesas objektivitāti un neitralitāti ikvienā lietā.
Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 25. pantam lietas par likumu atbilstību Satversmei tiesa izskata pilnā septiņu tiesnešu sastāvā. Ja Satversmes tiesa lietu izskata pilnā sastāvā, tajā ir visi tiesneši, kuru veselības stāvoklis vai citi objektīvi apstākļi nekavē piedalīties tiesas sēdē. Savukārt no likuma “Par tiesu varu” 14. panta izriet, ka tiesnesim sevi jāatstata no lietas izskatīšanas, ja viņš personiski tieši vai netieši ir ieinteresēts lietas iznākumā vai ir citi apstākļi, kas rada šaubas par viņa objektivitāti, kā arī likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” paredzētajos gadījumos.
Tiesneša atstatīšanās institūta mērķis ir nodrošināt tiesas objektivitāti un neitralitāti, kas ir tiesību uz taisnīgu tiesu garantijas. Ikviens tiesnesis pirms lietas izskatīšanas uzsākšanas izvērtē, vai nepastāv apstākļi, kas varētu ietekmēt viņa objektivitāti un neitralitāti. Tiesnesis lēmumu par atstatīšanos vai piedalīšanos lietas izskatīšanā rūpīgi izsver un pieņem, ievērojot visaugstākos profesionālos un ētiskos standartus.
Lai gan likums tieši neparedz iespēju pieteikt noraidījumu Satversmes tiesas tiesnesim, tiesas praksē ir bijuši vairāki gadījumi, kad šādi lūgumi tiesā saņemti un uz tiem ticis atbildēts pēc būtības. Satversmes tiesa ir atzinusi: ja ir paustas šaubas par tiesneša objektivitāti, tiesai šādi apsvērumi jāizvērtē pēc būtības. Pamats tiesneša pienākumam atstatīties no lietas izskatīšanas var būt tādi apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par viņa objektivitāti, ja: 1) tiesnesis iepriekš ir piedalījies tiesvedības pamatā esošajā strīdā vai tā risināšanā; 2) tiesnesis ir personiski ieinteresēts tiesvedības procesa iznākumā (Satversmes tiesas 2020. gada 16. jūlija sprieduma lietā Nr. 2019-23-01 9. punkts). Vienlaikus no starptautiski atzītiem tiesnešu uzvedības principiem secināms, ka tiesneša atstatīšanās no lietas izskatīšanas vienmēr ir ārkārtēja, nevis tipiska situācija. Šādas ārkārtējas situācijas iemesliem, arī raugoties no neatkarīga novērotāja skatpunkta, ir jābūt pamatotiem. Satversmes tiesa izvērtē ikvienā lūgumā ietvertos apsvērumus pēc būtības, ja tajos paustas šaubas par tiesneša objektivitāti un neitralitāti.
Satversmes tiesai netika darītas zināmas publicētajā zvērinātas advokātes viedoklī minētās šaubas par tiesas vai atsevišķa tiesneša objektivitāti un neitralitāti – tās netika paustas ne pirms konkrētas lietas izskatīšanas, ne tās izskatīšanas gaitā. Arī tiesas sastāvā esošie tiesneši nekonstatēja apstākļus, kas varētu ietekmēt viņu objektivitāti un neitralitāti. Savukārt citā lietā, kas arī bija saistīta ar procesa par noziedzīgi iegūtu mantu regulējumu, minētā viedokļa autore savas šaubas darīja zināmas tiesai, iesniedzot attiecīgu procesuālu lūgumu. Tiesa to izvērtēja pēc būtības un pieņēma lēmumu, nekonstatējot tādus apstākļus, kas liecinātu par kāda Satversmes tiesas tiesneša neobjektivitāti (Satversmes tiesas 2025. gada 28. janvāra lēmums lietā Nr. 2023-40-01. Pieejams ŠEIT!
Ir svarīgi uzsvērt, ka konstitucionālās tiesas tiesneša viedoklis par tiesisko regulējumu pats par sevi nevar būt iemesls tam, lai tiesnesis atstatītos no lietas izskatīšanas. Pamats konstitucionālās tiesas tiesneša pienākumam atstatīties no lietas izskatīšanas varētu būt tādi apstākļi, kas liecina par iespējamu tiesneša personisku ieinteresētību panākt konkrētu lietas iznākumu (Satversmes tiesas 2020. gada 16. jūlija sprieduma lietā Nr. 2019-23-01 9. punkts). Lietās par noziedzīgi iegūtu mantu šādi apstākļi netika konstatēti.
Satversmes tiesas nolēmumu pieņemšanu raksturo koleģialitātes princips – viens no tiesas objektivitāti un neitralitāti garantējošiem principiem. Tas nozīmē, ka visiem septiņiem tiesnešiem ir vienādas tiesības izlemt ar lietu saistītos jautājumus un ikvienu nolēmumu pieņemt ar tiesas sastāvā esošo tiesnešu balsu vairākumu. Tādējādi tiek izslēgta nesamērīga kāda viena viedokļa ietekme uz visa tiesas sastāva nolēmumu.
Zvērināti advokāti ir tiesu sistēmai piederīgas personas, kas darbojas arī Satversmes tiesas procesā – gan kā lietas dalībnieku pārstāvji, gan kā pieaicinātās personas. Tiesas nolēmumos ietverto secinājumu konstruktīva kritika ir vēlama, jo tā sekmē juridiskās domas attīstību un viedokļu daudzveidību. Vienlaikus arī juridiskās domas attīstības procesa pamatā ir cieņa kā Satversmē balstīta vērtība – gan vienam pret otru, gan attiecībās ar tiesu varas kolēģiem. Tā veicina efektīvu un konstruktīvu sadarbību tiesiskuma nodrošināšanā, kā arī stiprina uzticēšanos un savstarpēju izpratni, kas ir neaizstājamas kvalitātes profesionālās attiecībās.