No kopumā 15 žūrijai pieteiktajām pelvietām un trīs jahtu ostām uz starptautisko Zilā karoga statusu pretendēs: Rīgas pilsētas Vakarbuļļu peldvieta, Liepājas pilsētas peldvieta pie stadiona, Engures novada Abragciema kempinga peldvieta, Kuldīgas pilsētas Mārtiņsalas peldvieta, Ventspils pilsētas pludmale, Daugavpils Lielā Stropu ezera pilsētas pludmale, Jūrmalas pilsētas Jaunķemeru peldvieta, Jūrmalas pilsētas Majoru peldvieta, Jūrmalas pilsētas Bulduru peldvieta, Jūrmalas pilsētas Dzintaru peldvieta un Jēkabpils pilsētas Radžu peldvieta.
Arī visas trīs jahtu ostas - Pāvilosta Marina, Liepājas jahtu centrs, Kapteiņu osta Kuivižos, izvirzītas Zilā karoga statusam.
Savukārt nacionālās peldvietas kvalitātes statusu šogad iegūst Jūrmalas Kauguru un Mellužu peldvietas, Saulkrastu pilsētas peldvieta un Rīgas pilsētas Vecāķu peldvieta. Šīs peldvietas uz starptautisko Zilā karoga sertifikātu šogad pretendēt nevarēs.
Žūrijas sēdē piedalījās pārstāvji no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Vides aizsardzības daļas, Latvijas Pašvaldību savienības, Veselības inspekcijas, Satiksmes ministrijas, Zēģelētāju Savienības, Latvijas Universitātes Hidroekoloģijas institūta un Vides izglītības fonda.
Zilais karogs ir pasaulē populārākais tūrisma ekosertifikāts, kurš ieguvis atpazīstamību gan iedzīvotāju, pašvaldību, gan vides institūciju vidū un tiek piešķirts peldvietām un jahtu ostām. Lai iegūtu Zilā karoga sertifikātu, peldvietām ir jāatbilst divdesmit deviņiem kritērijiem, bet jahtu ostām - divdesmit diviem. Pagājušajā gadā starptautiskā Zilā karoga statusu ieguva 10 peldvietas un divas jahtu ostas.