Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Šteinbuka: Latvijā ir jāpanāk valsts budžeta ieņēmumu pieaugums

Latvijā ir jāpanāk valsts budžeta ieņēmumu pieaugums, un to var panākt ar dažādiem līdzekļiem - ne tikai ar nodokļu likmju celšanu, intervijā aģentūrai LETA sacīja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Viņa norādīja, ka Fiskālās disciplīnas padome plāno aktīvi iesaistīties diskusijā par labojumiem nodokļu sistēmā. Turklāt Fiskālās disciplīnas padome uz iecerētajām izmaiņām lūkosies ne tikai nākamā gada budžeta kontekstā, bet vidējā termiņa perspektīvā, paredzot, ka izmaiņas var sekot arī vēlāk.

"Pašlaik top ziņojums par kritērijiem, pēc kuriem valdībai būtu jāvadās, pieņemot jebkurus lēmumus par nodokļu izmaiņām. Tāpat mēģināsim modelēt, kādi varētu būt dažādu risinājumu rezultāti," pauda Šteinbuka.

Vienlaikus viņa apšaubīja, vai nākamajos gados uz lielu budžeta ieņēmumu kāpumu var cerēt no ekonomikas izaugsmes vai ēnu ekonomikas apkarošanas.

"Ja runājam par ekonomikas izaugsmi, tad diemžēl neko īpaši strauju mēs pašlaik paredzēt nevaram. Es domāju, ka būtu ļoti labi, ja Latvijas ekonomikas izaugsme nākamajos gados būtu ap 2%. Ēnu ekonomikas apkarošana diemžēl notiek relatīvi lēni, un es nezinu, vai mēs šajā jomā varam paļauties uz izrāvienu," atzina Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja.

Vienlaikus viņa norādīja, ka nodokļu ieņēmumu īpatsvars iekšzemes kopproduktā Latvijā, kuru saucam par "nodokļu slogu", salīdzinot ar daudzām citām Eiropas valstīm, ir relatīvi zems. Ja Latvijā nodokļu slogs 2018.gadā bija 31,4%, tad vidējais rādītājs Eiropas Savienībā (ES) bija 41,7%.

Tādēļ kā nodokļu ieņēmumu palielināšanas avotu viņa minēja ar nodokļiem apliekamās bāzes pārskatīšanu, piemēram, sakārtojot un optimizējot nodokļu atlaides, uz ko norādījusi arī Valsts kontrole. Tāpat viņa uzsvēra, ka vismaz pakāpeniski ir jāmaina mikrouzņēmumu nodokļa režīms, kurš bija pagaidu risinājums krīzes laikā.

"Vienlaikus bez budžeta ieņēmumu pieauguma mums svarīgi ir arī vēl citi kritēriji. Pirmais ir nevienlīdzības mazināšana. Mēs Latvijā šo ceļu ejam, bet ļoti lēni. Pie mums plaisa starp nabagākajiem un bagātākajiem sabiedrības locekļiem joprojām ir ļoti liela. Pēc Eurostat datiem, 2018.gadā 23,3% no Latvijas iedzīvotājiem tika pakļauti nabadzības riskam. ES šis rādītājs ir 17,1%. Arī vidusslānis Latvijā ir ļoti trausls. Šis kritērijs ir ļoti svarīgs, lai panāktu ne tikai lielākus budžeta ieņēmumus, bet arī lielāku taisnīgumu sabiedrības dzīves apstākļu izlīdzināšanā," norādīja Šteinbuka.

Viņa arī uzsvēra, ka budžeta iespējas ir ierobežotas, bet sabiedrības prasības nekur nepazudīs.

Tādēļ, no vienas puses, ir jādomā, kā stimulēt ekonomiku, no otras puses - kā labāk iekasēt nodokļus. Tomēr nesaprātīgs risinājums būtu budžeta deficīta palielināšana, par kuru ierosinājumi izskanēja diskutējot par veselības aprūpes finansēšanu.

"Mēs varam palielināt deficītu vienu gadu, bet ko mēs darīsim nākamajā gadā? Ja mēs visu laiku palielināsim deficītu, tad pēc tam maksāsim arvien lielākas summas tikai par valsts parāda apkalpošanu. Ja sastapsimies ar krīzi ekonomikā, tad ar uzkrāto valsts parādu situācija varētu būt drūmāka nekā 2008.gadā. Tādēļ budžeta deficīta pārmērīgs pieaugums nav risinājums. Tas ir līdzvērtīgi tam kā narkomānam "sēdēt uz adatas"," pauda Šteinbuka.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ir paziņojis, ka valdības mērķis ir izstrādāt gaidāmās nodokļu reformas redzējumu, kas spētu sniegt skaidru ieskatu nodokļu sistēmas uzlabošanai. Pēc darba valdībā nodokļu sistēmas uzlabošanas plāns tiks iesniegts Saeimā, kur reforma būtu jāpieņem līdz pavasara sesijas beigām.

Jau vēstīts, ka Šteinbuka Fiskālās disciplīnas padomes vadītājas amatā tika ievēlēta pērn decembrī šajā amatā nomainot padomes ilggadējo vadītāju Jāni Plato, kuram beidzās amata termiņš.

Top komentāri

Ekonomičeskijs
E
Neizzagt un neizsaimniekot budžeta naudu - iespēja samazināt gan nodokļu slogu, gan atvieglot strādājošo sūro likteni Latvijā.
Hūteskalpi
H
Jau no Gerharda ekonomikas ministrēšanas laikiem visi eiropas fondi kopā ar valsts un pašvaldību līdzmaksājumiem ir nonākuši dažu ģimeņu ofšoros, kuri tiek turēti tikai pārdošanai. Darba vietas nerodas, nodokļu ieņēmumu nav. Un tas turpinājies gadiem. Tāpēc ekonomika apstājusies.
Novērotājs
N
Absurds Šteinbukas uzstādījums- no vienas puses grib, lai budžets papildinās, bet no otras- kā šis budžets tiek tērēts?? kurš no parastajiem nodokļu maksātājiem grib apmaksāt Rebenoka un Nemiro mīlas stāstus, deputātu braucienus, dalības Expo, bezgalīgos pilsētu svētkus un salūtus, VDD projektēšanu parkā utt utjpr... Šteinbukas kundze ar realitāti neredzošām acīm runā par ekonomiku.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Neatstāt bez atbalsta svarīgu nozari(21)

Parlamentārās izmeklēšanas komisija, kas pētīja obligātās iepirkumu komponentes (OIK) ieviešanas gaitu un atbildīgos par pieņemtajiem lēmumiem, savā ziņojumā rekomendē Ekonomikas ministrijai izst...

Sāk diskusiju par sporta skolu nākotni(2)

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izsūtītais paziņojums sporta veidu federācijām un sporta skolām par sporta skolu finansēšanas modeļa pārskatīšanu ir raisījis diskusijas. Jaunais priekšli...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas