Lai gūtu pārliecību par KNAB priekšnieka novērtēšanas procesa atbilstību KNAB likumam, kompetentām institūcijām lūgts sniegt atzinumu par KNAB priekšnieka darba izpildes novērtēšanas tiesiskumu, jo normatīvajos aktos nav paredzēta KNAB priekšnieka darba izpildes novērtēšana.
Streļčenoks paskaidrojis, kāpēc to nevar darīt.
Saskaņā ar KNAB rīcībā šobrīd esošo informāciju KNAB priekšnieka darba izpildi plānots īstenot saskaņā ar noteikumiem par valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbināto darba izpildes novērtēšanu, kas izdoti saskaņā ar Darba likumu un Valsts civildienesta likumu, lai gan minētās tiesību normas paredz intelektuālā darba, kā arī fiziskā darba novērtēšanas un amatu kvalifikācijas kategoriju noteikšanas pamatmetodiku un to, ka iestādes vadītāja darbību ne retāk kā reizi divos gados novērtē speciāla komisija.
Savukārt KNAB likums, kas ir speciālais likums attiecībā uz Darba likumu, vispār neparedz KNAB priekšnieka darba novērtēšanu.
Ņemot vērā minēto un 2011.gadā Augstākās tiesas secināto kādā lietā par speciālā likuma prevalējošo lomu pār vispārējiem valsts pārvaldes darbību regulējošajiem normatīvajiem aktiem un Ministru prezidenta ierobežoto pilnvaru apjomu pastāv pamatotas šaubas, vai vispār ir veicama KNAB priekšnieka darba izpildes novērtēšana.
Apšaubāma ir arī Ministru kabineta noteikumu attiecināšana uz KNAB priekšnieka novērtēšanu, jo speciālajā KNAB likumā nav noteikts deleģējums Ministru kabinetam noteikt KNAB priekšnieka novērtēšanas kārtību.
Ievērojot minēto, Streļčenoks lūdzis Ministru prezidenti apturēt viņa darba izpildes novērtēšanu.
Par KNAB priekšnieka ikgadējas novērtēšanas komisijas izveidi janvāra sākumā nolēma premjere sarunā ar ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru. Skaidrojot šādu lēmumu, Straujuma uzsvēra, ka KNAB iesaistīšanās vairākos tiesvedības procesos nav uzskatāma par labas pārvaldības praksi, turklāt ir pagājis jau vairāk nekā gads kopš iepriekšējā novērtējuma.