Valsts kontroles (VK) atzinumā minēts, ka pārskats visos būtiskajos aspektos saskan ar finanšu pārskatiem, no kuriem tas ir atvasināts, bet vienlaikus VK izsaka iebildi par pārskatā konstatētajām neatbilstībām. Ņemot vērā, ka pārskatā nodokļu un nodevu ieņēmumi netiek uzrādīti pēc uzkrājuma principa, VK nav varējusi izteikt atzinumu par nodokļu un nodevu ieņēmumu pilnīgumu.
Tāpat valsts kontroliere piebilda, ka saistību daļā Rīgas pilsētas pašvaldības saistības 269,2 miljonu latu apmērā pret "Deutsche Bank AG" par Dienvidu tilta būvniecības finansēšanu ir uzrādītas kā ilgtermiņa parādi, kas neatbilst darījuma ekonomiskajai būtībai, jo šis darījums ir klasificējams kā aizņēmums.
Sudraba uzsvēra, ka svarīgākie VK konstatējumi un secinājumi ir saistīti ar valsts budžeta politiku, jo tie raksturo valsts finanšu pārvaldību kopumā un tās ietekmi uz konsolidētā pārskata rezultātu pēc būtības.
"Ja 2008.gads un 2009.gada sākums varbūt bija tāds, ka, sākoties krīzei, bija attaisnojama tāda ātra rīcība, varbūt arī matemātiska pieejama budžeta likuma grozījumu sagatavošanai, tad nekādā veidā to vairs nevar saistīt ar 2010.gadu," sacīja Sudraba. Pēc VK minētā, valsts budžeta politika 2010.gadā tika īstenota kā atsevišķa politika kārtējam gadam pretēji likumā par budžetu un finanšu vadību noteiktajam, ka budžets ir līdzeklis valsts politikas īstenošanai ar finansiālām metodēm. Šādas politikas īstenošanas dēļ, izmantojot iespēju palielināt apropriācijas iepriekš prognozējamām vajadzībām un uzņemtām saistībām, izdevumu pārsniegums pār ieņēmumiem pērn bija par 387,8 miljoniem latu jeb 74% lielāks, nekā tika noteikts valsts budžeta likumā.
"Es nevaru to nosaukt par apdomīgu un saimniecisku rīcību, ja gadu noslēdz ar deficītu, kas ir par 388 miljoniem latu lielāks nekā plānotais. Tas nozīmē, ka katru dienu valdība vairāk nekā vienu miljonu latu iztērēja, to ko iepriekš tā nebija plānojusi tērēt," sacīja I.Sudraba.
Tāpat VK norādīja, ka Eiropas Savienības (ES) fondu apguve pagājušajā gadā ir īstenota ar būtisku avansa maksājumu pārskaitīšanu, nesasniedzot apguves mērķi pēc būtības, jo projektu īstenotāju kontos Valsts kasē un bankās uzkrājās saņemto avansu atlikumi.
VK konstatējusi, ka 2010.gada decembrī, mainot avansu piešķiršanas nosacījumus, projektu realizētājiem pārskaitīti avansu maksājumi 140,32 miljonu latu apmērā, palielinot valsts budžeta deficītu, bet līdz 2011.gada 30.jūnijam finansējuma saņēmēji nebija izlietojuši 84% no visiem pēdējā ceturksnī saņemtajiem avansa maksājumiem. "Valdībai, lai vienkārši parādītu skaistu izpildi uz papīra, ka ir apgūti visi ES struktūrfondu līdzekļi, pārskaitījums notiek būtiski uz papīra – pārskaitot no viena konta otrā, nerēķinoties ar to, ka būtībā tas ir papildu deficīts, tie ir arī papildu izdevumi par šādas naudas ātrāku pārskaitīšanu," teica Sudraba un piebilda, ka parasti tomēr, slēdzot līgumus un maksājot par kaut kādiem darbiem, pakalpojumiem, vai precēm, kas tiek pirktas, iepriekš netiek skaitīts avanss piegādātājam, ko viņam nevajadzēs izmantot vairāk nekā pusgadu.
Sudraba pastāstīja, ka valsts budžeta deficītu pagājušajā gadā ir palielinājusi arī tādu maksājumu finansēšana, kurus atbilstoši noslēgtajiem līgumiem varēja veikt nākamajos gados, tostarp īpaši izcēlusies Aizsardzības ministrija, pārslēdzot līgumus un samaksājot plānotos izdevumus trīs gadus uz priekšu jau 2010.gadā. "Nauda maksā naudu. Maksājot ātrāk, nekā līgumi paredzēja, pagājušajā gadā palielinājās deficīts un līdz ar to tie ir papildu maksājumi par parāda apkalpošanu," paskaidroja Sudraba. Pēc VK sniegtās informācijas, pērn vismaz 11,8 miljoni ir izlietoti 2011. līdz 2013.gadā paredzētu maksājumu par iepriekš uzņemtām saistībām segšanai.
Sudraba arī klāstīja, ka ir jāmaina valsts budžeta politikai veidošanas pieeja, balstot to uz konkrētu izstrādāto politiku un sasaistot ar rezultātu. "Valstij ir jābūt vismaz uz četriem gadiem apstiprinātam politikas plānam, kurā mēs redzam mērķus, redzam rezultātus, redzam darbības, ar kādām tie tiek sasniegti. Un tad, balstoties uz šo politiku, var veidot budžetu. Budžetam ir jāatspoguļo ne tikai iztērētā nauda, bet arī tas rezultāts, kas ir jāsasniedz par iztērēto naudu," viņa teica.
Valsts kontrole (VK) ir augstākā revīzijas iestāde Latvijā. Tā pārbauda valsts budžeta un pašvaldību budžetu līdzekļu ieņēmumus un izdevumus, rīcību ar valsts un pašvaldību mantu. VK darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar valsts un pašvaldību budžeta līdzekļiem ir tiesiska, pareiza, ekonomiska un efektīva.
