"Atbildes pirmām kārtām jāprasa pašvaldībās, kuras ir skolu dibinātājas - vai reformēs skolu, vai skolotājiem būs darbs, uz Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) tieši tas neattiecas," teikusi ministre, "runājot par algu, attiecīgie noteikumi ir iesniegti saskaņošanai Valsts sekretāru sanāksme un apmēram pēc nedēļas tos varētu skatīt Ministru kabinetā, tādējādi solītais algu pieaugums no 2019.gada 1.septembra ir garantēts."
Uz norādi, ka IZM darbs nav pārliecinājis Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA) atsaukt streika pieteikumu, Šuplinska paudusi nostāju, ka no ministrijas puses tiek darīts viss, lai ievērotu skolotāju algu palielināšanas grafiku, tostarp atrasts finansējums, kas esot mazāks par sākotnēji minētajiem 9,3 miljoniem eiro, jo, "pārskaitot skolotājus un skatoties, kā notiek reformas, aprēķināts, ka vajag nedaudz mazāku summu".
LIZDA bija paudusi bažas, ka algu dokuments tiek virzīts kopā ar prasībām kvantitatīvajiem un kvalitatīvajiem rādītājiem, taču ministre apgalvojusi, ka Ministru kabineta noteikumos, kas tiek virzīti apstiprināšanai, nekas tāds neesot paredzēts. "Bet paralēli tiek kārtots skolu tīkls, ir virkne citu dokumentu, kas šogad tiks apstiprināti, un, jā, tur ir arī viens dokuments, kas ir saistīts ar minimālā skolēnu skaita noteikšanu katrā no izglītības posmiem," piebildusi politiķe.
Šuplinska atzinusi, ka skolotāja alga arī turpmāk būs atkarīga no skolēnu skaita, bet "prasība ieviest minimālo skolēnu skaitu ar to nav saistīta - tā saistīta ar skolas pastāvēšanas efektivitāti".
Aicināta vērtēt, vai pedagogu minimālā alga par likmi - 750 eiro pirms nodokļiem - ir adekvāta, ministre uzsvērusi, ka šī summa ir plānota par 30 stundām nedēļā, turklāt kā zemākā noteiktā alga, bet jau šobrīd skolotāja vidējā alga esot virs 850 eiro. "Zemāko likmi saņem 40% pedagogu, pārējie - paaugstinātu likmi. Ideālā gadījumā, ja valstij būtu pietiekami daudz līdzekļu un visas nozares attīstītas, tad, protams, šo atalgojumu vajadzētu paaugstināt, bet saprotam, ka ir daudzas nozares, kurās finansējuma nepietiek."
Taujāta, vai IZM publiskotie dati, ka gandrīz puse no 640 skolām neatbilst kritērijam par minimālo skolēnu skaitu, varētu nozīmēt, ka šīs skolas slēdz, Šuplinska uzsvērusi, ka šo skolu gadījumā "nav runa par slēgšanu, bet par izglītības pakāpes maiņu".
"Nav labi, ja primārā ir sociālā funkcija - skolas primārajai funkcijai jābūt izglītojošajai funkcijai. Ja skolā ir astoņi bērni, 30 pedagogi, kas strādā uz 0,2 slodzēm un neko citu nedara, kā vien domā par savu iztiku, kā pārvietoties uz citu darbu, mēs neiegūstam ne kvalitāti, ne to potenciālu, ko varētu "atvērt" nākamajā paaudze. Bērni ir zaudētāji," uzsvērusi ministre, norādot, ka ļoti aktuāla esot pedagogu nomaiņas problēma, jo "ļoti daudzi skolotāji strādā līdz pensijai, nevis strādā atbilstoši mūsdienu kvalitatīvas izglītības prasībām".
Nevajag jau tā pārspīlēt
Nu re!
Brālis Teodors