Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) rosina valsts līmenī noteikt amata vienību skaitu pirmsskolā, jo šobrīd šajā jomā valda liela nevienlīdzība. Būtu vajadzīgas vienotas vadlīnijas, kas sakārtotu šo jomu, un tas attiecas arī uz atbalsta personāla slodzēm. Pašvaldības gan vērš uzmanību uz atšķirīgajām finanšu iespējām, kā arī speciālistu trūkumu. Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) ir izveidota darba grupa, kas strādā pie šā jautājuma.
Atšķirīga pieeja
Daļā pašvaldību, kā Limbažu, Smiltenes, Ogres novadā, jau ir iekšējie noteikumi, kas nosaka pedagogu, aukļu, atbalsta personāla skaitu pirmsskolas izglītības iestādēs. Ir, kur tas tiek darīts, apstiprinot budžetu, proti, tad tiek noteiktas amata vienības. Viens no novadiem, kurā ir tāda kārtība, ir Saulkrastu novads. Taču ir vietvaras, kurās viens cilvēks var pildīt vairākus pienākumus, piemēram, audzinātāja vada arī mūzikas un sporta nodarbības. Īpaši tas attiecas uz reģioniem, kurās dārziņa grupas nav lielas, līdz ar to nav tik daudz līdzekļu darba samaksai. Rīgas pirmsskolās grupas, kurā mēdz būt 20 un vairāk bērnu, finansējuma pietiek arī sporta un mūzikas apmaksai, Saeimas Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisijas sēdē situāciju ieskicēja Česlavs Batņa (AS), piebilstot, ka vadlīnijas ir vajadzīgas vismaz piecgadīgo un sešgadīgo bērnu programmā, kad bērni sāk apmeklēt obligāto sagatavošanu pamatizglītības apguvei.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 31. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00