Viņa skaidroja, ka pērn 11.jūnijā Saeima pieņēma grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, ar kuriem likumdevējs izslēdza no vardarbības definīcijas terminu "nolaidība", kā arī izslēdza termina "vecāku nolaidība" skaidrojumu.
Pamatojums esot tāds, ka jēdziena "nolaidība" ietveršana vardarbības definīcijā var novest pie tā, ka pēc katra nelaimes gadījuma ar bērnu vecāki un citas par bērnu atbildīgās personas tiktu krimināli sodītas par vardarbību pret bērnu.
Lai arī tiesībsargs uzskata, ka lēmums izslēgt terminu "nolaidība" no vardarbības definīcijas bija pārsteidzīgs, viņš piekrīt Saeimas Komisijas deputātu viedoklim, ka katrs pieaugušā nolaidības dēļ ar bērnu noticis nelaimes gadījums nebūtu uzskatāms par vardarbību.
Tāpat viņš uzskata, ka par vardarbību nebūtu uzskatāmas visas bērna aprūpes pienākuma nepildīšanas izpausmes. Tomēr esot gadījumi, kad bērna aprūpes pienākuma nepildīšana sasniedz tādu kaitīguma pakāpi, kad tā jau ir uzskatāma par vardarbību.
Tāpēc tiesībsargs ierosina termina - "pamešana novārtā" - kā viena no vardarbības veidiem atjaunošanu vardarbības jēdziena tvērumā un skaidrot šo terminu kā apzināta aprūpes un uzraudzības pienākumu ilgstoša nepildīšana, kas kaitē vai var kaitēt bērna attīstībai.
Tiesībsarga birojā norādīja, ka darbs saistībā ar vardarbības pret bērnu definīciju tiks turpināts, jo Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija aicināja visas iesaistītās institūcijas iesniegt komisijai savu viedokli līdz šā gada 19.janvārim.
Savos priekšlikumos Jansons ir aicinājis Saeimas komisiju terminu "vardarbība" skaidrot kā "visu veidu fiziska vai emocionāla cietsirdība, seksuāla vardarbība, pamešana novārtā vai cita veida izturēšanās, kas apdraud vai var apdraudēt bērna veselību, dzīvību, attīstību vai pašcieņu".
Tāpat Jansons aicinājis noteikt, ka par fizisku vai emocionālu vardarbību pret bērnu vai bērna pamešanu novārtā piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz 140 naudas soda vienībām.