Tiesībsargs saņēmis jau 43 vēstules par vecāku iegādātajiem mācību materiāliem skolai

Soit, je l’admets, mais meame e0 2 ou 3 simultane9s par erubau, il faudrait 2 e0 3 mn par enregistrement continue sans aucun arreat…Crois moi je souhaite de tout cœur que l’ope9ration re9ussisse! Mais j'ai des doutes

Pappa och jag tittar ockse5 pe5 olika pogrram ibland men ganska ofta e4ven samma. Men det e4r ve4l bra att man har flera tv se5 man kan titta pe5 det man vill. Nu styr vi kosan upp till Humlan. Jag le4ngar dit nu ..Krammamma Bia

Latvijas glābšanai no iznīcības un uzplaukumam – mūsdienīguizglītību Pašlaik Latvijas astvls galvenie uzdevumi valdības deklarācijā tiek formulēti ekonomikas attīstības plāksnē – izkļūšanano krīzes un eiro ieviešana. Vēl sāpīga problēma mums ir zemais dzimstības līmenis un ar to saistītā iedzīvotāju novecošanās, kas draud ar nopietnu demogrāfisko krīzi tuvākajā nākotnē, bet par to nekas nav minēts valdības deklarācijā. Taču savulaik nopietna uzmanība tika veltīta nacionālās attīstības plānam (NAP) 2007-2013. gadiem. Šī plāna mērķis ir visu Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitātes izlabošana caur izglītības un, īpaši, mūžizglītības uzlabošanu. Tiesa gan, šajā plānā navparedzētas realizācijas metodes un kontrole tā izpildei. Pašlaik laikam valdībai ir neatliekamāki uzdevumi, tāpēc par NAP uzdevumu ieviešanutrūkst informācijas. Kopš NAP izstrādes ir pagājuši vairāki gadi un par šo laiku informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT), jeb datortīklu un interneta, lietošana ir guvusi ievērojamus sasniegumus un plaši ienākusi sadzīvē. Šo sasniegumu izmantošana ļauj tuvināt NAP nospraustos mērķus un radikāli uzlabot esošo izglītības sistēmu (IS), kas nepieciešams šo mērķu sasniegšanai.Kādēļ tad nepieciešama tāda esošās ISuzlabošana? Var uzskatīt, ka pašreizējās novecojušās IS galvenais trūkums ir esošā izglītības koncepcija, kas postulē, ka visi tās etapi – pamatizglītība, vidējā un augstākā paredz sniegt personai izglītību jeb zināšanas visam mūžam. Lai iegūtu pilnvērtīgu augstākoizglītību, jāiziet visi šie etapi, un tad darba gaitas (patstāvīga dzīve) visbiežāk tiek uzsāktas ap 25 gadiem, bet ģimenes nodibināšana – tikai ap 28-30 gadiem. Ja ņem vērā, ka sievietes var dzemdēt bērnus līdz 40gadiem un to audzināšana bieži prasa pātraukt darbu, tad saprotams, ka lielas ģimenes, kur būtu 3 un vairāk bērnu, parasti ir liels retums. Bet pašreizējā IS arī nepietiekami dod prasmes tālākai patstāvīgai zināšanu apguvei un dzīves kvalitātei, kā arī prasa pastāvīgu skolniekavai studenta klātbūtni mācību iestādē. Līdz ar to jaunatne spiesta pamest lauku rajonus, lai iegūtu izglītību. Bet, ja rodas pārtraukums izglītībā, piemēram, pēc vidusskolas beigšanas, tad uzsākt izglītību augstskolā irapgrūtinoši, jo jāiztur konkurss. Arī mūžizglītība Latvijā aptver tikai 5% (Eiropas savienībā 9%). Vai ir iespējams radikāli uzlabot esošo IS? Izrādās, ka pēdējos gados tādas iespējas radušās sakarā ar kalitatīvu mobilā interneta visurpieejamību Latvijā un šo uzlabojumu pamatā jābūt viplašāko tautas masu aptveršana ar tālmācību un mūžizglītību. Ir pamatos jāmaina izglītības koncepcija, postulējot, ka tai jāturpinās katra cilvēka mūža garumā, jo mūsdienu zināšanu pieauguma tempi ir tādi, ka skolas un studijas tās spēj nodrošināt tikai neilgam laikam. Šeit jāizdaladivi izglītības uzlabojumu aspekti – 1)pēc formas un 2)pēc satura. 1. Uzlabojumiem pēc formas jānodrošina tas, lai jebkurai personai būtu nodrošinātas iespējas iegūt vai turpināt izglītību, t. i. mūžizglītību, izmantojot tālmācības metodes. Tas dos sievietēm unvīriešiem jau pēc 20 gadiem iespējas agrāk veidot ģimeni un audzināt bērnus, nepārtraucot savu mūžizglītību un neupurējot iespējamo kuplo ģimeni izglītībai vai otrādi, kā arī, iespējams, arī tāldarbu un pilnu vai nepilnu slodzi tai skaitā arī lauku rajonos. Šiem zlabojumiem jāparedz tāda astvls politikas veidošana, kad ģimenes ar 5 bērniem tiktu visādi atbalstītas un nebūtu retums.2. Lai nodrošinātu augstāk minētās iespējas, būtiski mainīt pamatizglītības saturu tā, lai tā nodrošinātu iespējas patstāvīgāk pieņemt lēmumus, kā arī pilnībā apgūt prasmes unmotivācijas patstāvīgai datortehnikas lietošanai un sevis pilnveidošanai. Tādēļ būtiski jāsamazina to mācību priekšmetu apjomi, kas veltīti zināšanu faktu apguvei. Jau no pamatskolas sākuma jāieved jauns mācībupriekšmets, ko varētu saukt par ‘’uzvedību cilvēkvidē’’, un kas ieaudzinātu patstāvību un atbildību pret sevi, saviem tuvākajiem un valsti,kā arī ļautu patstāvīgi papildināt savas zināšanas par vides iespējām un riskiem, kas var būt saistītas ar tām.

Visu laiku no 1963. - 1974. g. mācību grāmatas bija jāpērk.

padomju skolā no 1964. - 1975. gadam. Grāmatas par brīvu neviens nedeva, bija jāpērk, bet tās nemaksāja tādas astronomiskas summas, kā tagad. Latviešu valodas grāmata bija viena no 5. - 8. klasei, pārējās noderēja manai divus gadus jaunākajai māsai. Bija jāpērk arī treniņtērps, garais un īsais, turklāt visai klasei vajadzēja vienādas krāsas krekliņus. Arī par pusdienām skolā bija jāmaksā 1rbl. 20 kap. par nedēļu. Vai tiešām kādam šķiet, ka bezmaksas izglītība nozīmē pilnīgi visu par velti?

saka tie vecaki, kuri maksa skolas naudu UN perk gramatas, JO LV izglitibas sistema VEL arvien NAV sakartota!!!!!! Lai bernam dot iespeju uz labaku izglitibu JASUT privatskola :(

buutu labi ja maaciin]bu graamatas buutu vienaadas visaam skolaam un katru gadu nemainiitos. un darba burtniicas atrofee skoleenu prasmi raxtiit - to vietaa labaak buutu liiniju un ruutinju burtniicas kaa kaadreiz.

Neaizmirsīsim, ka sociālā palīdzība mūsu valstī ir visai butaforiska, kur tev jāizpilda desmitiem kritēriju, lai saņemtu palīdzību. Arī es uzskatu, ka izdevniecību nekvalitatīvā un štancējošā darba lobēšana, liekot vecākiem (katram no tiem) ik gadu samaksāt par mācību materiāliem simt un vairāk latu, ir nenormāla situācija. Arī tāpēc, ka nav vecākiem izvēles iespēju, bet izdevniecības diktātam rīkus vienmēr atradīs. Sakiet man, kāpēc vienas darba burtnīcas vietā ir četras plānas?

Nav jau krenķis nopirkt paša bērnam priekš šules visu ko vajag . Mums divi izskolojās un namamāte ir pedagogs tāpēc zinu ko rakstu . Tā ir mafija kura slauc naudu gan no skolām ,gan vecākiem . Autori raksta grāmatas , tipogrāfijas drukā, tirgotāji tirgo un ierēdņi to visu sakārto cēlu meŗķu labā . Ja katru gadu skolā mainās mācību grāmatas tas arī nav īsti normāli . Nu nav 4-5 klases bērnam jāmaina mācību grāmata piem. matema'tikā katru gadu. Tas ir bezsaimnieciski no visām pusēm .Kārtējais naudas pumpis .

Tiek smagi pārkāpta likumdošana no izglītības iestāzu puses! Es saprotu ir grūti tām skolām , bet..... likums ir likums! Būdams skolnieks to vien dzirdēju, kā maksā par to, maksā par šo! Pat bija jāmaksā par to, ka tehniskais personāls strādā virsstundas pasākumu laikos! Ik gadu obligātais ziedojums bibliotēkai! Pērc pats sev mācību materiālu, grāmatas! Pat ir bijis jāmaksā par klases remontu! Saprotu ekskursijas, par tām maksā pats, bet ne par ko citu! + Tas vienmēr tiek pasniegts ar tādu attieksmi, ja nemaksāsi, nemācīsies !

Nu tad , lai valsts atvēl līdzekļus ap 50.ls vienam skolēnam , bet ne 0.70 santīmus.Prasa ne jau aiz tā ka nav ko darīt!

Ko nu skolā, arī bērnu dārzā no katra sīcīša iekasē pa 1 latam, kad uzstājas "pazīstami"mākslinieki vai uz 1/2 stundiņu ierodas leļļu teātris. :))

mumsliek pa6 .ls maksat par autabusu un ja skolenam nav naudas ,tad lik neapguts.