Valsts prezidents Egils Levits jau izteicis apņēmību sagatavot Latviešu vēsturisko zemju likumprojektu un iesniegt to Saeimā. Pirms tam viņš rīkos diskusiju ciklu, apmeklējot šīs teritorijas un tiekoties ar šo zemju pārstāvjiem. Tieši šodien viņš viesosies Sēlijā, un Ilūkstes kultūras namā notiks saruna par šā kultūrvēsturiskā novada identitāti un attīstību. Ir paredzēts, ka jaunais likumprojekts taps līdz gada beigām un valdība pēc tā pieņemšanas sešu mēnešu laikā apstiprinās kultūrvēsturisko zemju (Vidzeme, Kurzeme, Zemgale, Latgale un Sēlija) attīstības plānu, nosakot vietējo kopienu atbildību par savas identitātes saglabāšanu, kā arī valsts un pašvaldību pienākumus tās uzturēšanā.
Debesmannu negaida
Paši Sēlijas novada ļaudis gan no šā likuma un arī no Valsts prezidenta apmeklējuma lielus ieguvumus negaida. Ko tas dos, ja tās teritorija tiek saskaldīta un pievienota dažādām pilsētām. Tas tik tā – ķeksītim, lai nomierinātu satrauktos prātus un noklusinātu iebildumus pret Saeimas lēmumu neļaut izveidot vienotu Sēlijas novadu. Ja jau neņēma vērā 48 pašvaldību vēstuli, kurā tika lūgts pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu (ATR), vai tad nu uzklausīs tagad dažu vietvaru viedokļus? Salas novada domes priekšsēdētāja Irēna Sproģe apliecina, ka mēģināšot ko teikt, bet, vai tas ko mainīs, ļoti šauboties, jo vilciens jau ir aizgājis. Neko optimistiskāks nav arī Viesītes novada domes priekšsēdētājs Alfons Žuks (Vienotība), kurš ir viens no aktīvākajiem Sēlijas novada patriotiem.
Viņš atgādina, ka Sēlija nav tapusi pašvaldības vadītāju prātos tāpēc vien, ka notiek ATR. Tā jau gadu simtos bijusi atsevišķa kultūrvēsturiska teritorija, kas izvietojusies Daugavas kreisajā krastā no mūsdienu Jaunjelgavas un Neretas novada pie Zemgales robežām līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā. Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā gan Sēlija tika pieskaitīta pie Zemgales. Šā novada atmoda sākās līdz ar Latvijas atmodu, un tai stipri roku pielika akadēmiķis Jānis Stradiņš, kura dzimtas saknes ir Viesītē. Deviņdesmito gadu beigās jaunu uzrāvienu radīja pirmais Sēlijas kongress, kas notika Aknīstē un Viesītē. Un nu jau tā kļuvusi par tradīciju – ik pēc diviem gadiem rīkot šādu lielu pasākumu. "Sēlijas novada izveide būtu vēl viens pakāpiens augstāk sēļu identitātes stiprināšanai," uzsver Žuks, piebilstot, ka Viesītes novadam vienīgajam bija pieņemts domes lēmums par Sēlijas novada izveidi, bet pārējās sešas pašvaldības tomēr nobalsojušas par esošo novadu saglabāšanu. Tiesa, arī liela daļa Viesītes iedzīvotāju gribētu atstāt līdzšinējo modeli un palikt kā patstāvīga teritoriāla vienība, taču aptauja nav rīkota, tāpēc nav zināms, cik būtu par Sēliju, cik – par vēl citu variantu. Kāpēc nav veikta aptauja? Jo vietvara, redzot Ikšķiles skarbo pieredzi, nav vēlējusies pati to darīt, bet iedzīvotāji nav bijuši tik aktīvi, lai organizētu šādu "referendumu" paši. Tajā pašā laikā Salas novada biedrība Holista gan izrādījusi iniciatīvu un savākusi aptuveni 600 parakstu, paužot atbalstu Salas novada patstāvības saglabāšanai, nevis pievienošanai pie Jēkabpils vai Sēlijas novada.
Nesaredz unikālu iespēju
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 10. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!