Viņa pauda satraukumu par to, ka prom brauc ģimenes ar bērniem, uzsverot, ka tam būs neatgriezeniskas ekonomiskas sekas. Tuvākajā laikā uzņēmējiem radīsies problēmas ar darbaspēka piesaisti un Latvija būs spiesta atvērt savu darbaspēka tirgu, lai veidotos "jauna tauta".
Iedzīvotāju emigrācijas sekas jau patlaban jūtamas ikdienā, sadzīves situācijās, it īpaši, ja dodas ārpus Rīgas, kur iedzīvotāju koncentrācija nav tik liela.
"Realitāte ir realitāte. Būs nepieciešams ievestais darbaspēks," atzina ekonomiste, norādot, ka šo procesu var īsteno mazāk sāpīgi, ja ir pārdomāta integrācijas politika un imigranti tiek sekmīgi integrēti sabiedrībā.
Tāpat paralēli jāstrādā, lai mēģinātu atgriezt ekonomiskos emigrantus. Tas ir ļoti pozitīvi, ja cilvēki atgriežas ar jaunām prasmēm un zināšanām, akcentēja Šavriņa.
Runājot par tautas veidošanās procesiem, viņa atgādināja par padomju diktatora Staļina teoriju, ka tautu veido piecas pazīmes (valoda, kultūra, teritorija, kopēja ekonomika, nacionālā pašapziņa), no kurām tieši nacionālajai pašapziņai ir būtiskākā loma.
Kā ziņots, ņemot vērā ievērojamo divkārt saskaitījušos personu skaitu un arī notiekošās rezultātu kvalitātes pārbaudes, pagaidām Centrālā statistikas pārvalde (CSP) nevēlas precizēt, par cik iedzīvotājiem tautas skaitīšanā iegūta informācija, norādot, ka pagaidām tie ir jau iepriekš minētie 1,9 miljoni.
Kā biznesa sacīja CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Maranda Behmane, aptuveni 30 000 līdz 40 000 iedzīvotāju tautas skaitīšanā saskaitījušies divreiz.
Behmane atzina, ka tautas skaitīšanā informācija nav iegūta par aptuveni 300 000 iedzīvotāju, tāpēc turpmākajos mēnešos statistiķi, izmantojot CSP rīcībā esošos valsts reģistrus un datubāzes, analizēs un iegūs informāciju par tiem valsts pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuri tautas skaitīšanas laikā netika saskaitīti.
Taujāta, vai CSP jau ir kādas aplēses par emigrējušos personu skaitu, Behmane informēja, ka gan oficiāli (reģistrējušies pirms aizbraukšanas), gan neoficiāli aizbraukušie veido aptuveni 50 000. Tomēr arī šie dati CSP vēl jāpārbauda.
Behmane gan atturējās prognozēt, cik iedzīvotāju galu galā varētu būt Latvijā, norādot, ka atbilde uz šo jautājumu būs gada beigās.
Provizoriskie tautas skaitīšanas rezultāti būs zināmi decembrī, bet oficiālie - nākamā gada februārī.
Kā ziņots, tautas skaitīšana Latvijā norisinājās no 1.marta. Sākotnēji no 1.marta līdz 12.martam iedzīvotāji varēja saskaitīties internetā, bet no 17.marta līdz 31.maijam pie iedzīvotājiem devās teju 2000 tautas skaitītāju. Pēc tam no 1.jūnija līdz 10.jūnijam atkārtoti tika nodrošināta iespēja saskaitīties internetā.
2011.gadā tautas skaitīšana Latvijā tiek veikta pirmo reizi pēc valsts iestāšanās Eiropas Savienībā, kā arī pirmo reizi iedzīvotājiem ir iespēja anketas aizpildīt elektroniski.
Tautas skaitīšana Latvijā veikta ANO vispārīgās pasaules valstu iedzīvotāju skaitīšanas laikā un tiek organizēta saskaņā ar Tautas skaitīšanas likumu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 9.jūlija regulu par iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu.
Iepriekšējā tautas skaitīšanā, kas norisinājās 2000.gadā, tika saskaitīti 2,38 miljoni valsts iedzīvotāju.