Pēc speciālistes paustā, jau tagad atsevišķās saulainās vietās, kur vērojama teemperatūra virs nulles, var atsevišķas ērces atrast, tomēr epidemioloģe norāda, ka pagaidām gan izskatoties, ka arī saulainās vietās ir pārāk vēss, lai ērces varētu mosties.
Bormane atzīmēja, ka pavasarī ērču aktivitāte ir augstāka nekā rudenī, tomēr pavasarī cilvēku kontakts ar mežu un pļavām ir mazāks, tāpēc saslimšana ir zemāka un plašākā mērogā vērojama tieši vasarā un rudenī.
Vakcinēties, lai izvairītos no saslimšanas ar ērču encefalītu, iespējams visu gadu, tomēr epidemioloģe norāda, ka vakcinācija pasargā tikai pret encefalītu, un nepalīdz gadījumos, kad ērces koduma dēļ cilvēks iegūst Laimas slimību vai ērlihiozi. Pēc Bormanes paustā, pērn ar ērču encefalītu saslima 214 cilvēki, ar Laimas slimību - 612 cilvēki, bet ērlihioze tika konstatēta 26 cilvēkiem.
Šī iemesla dēļ epidemioloģe atgādina, ka nepietiek tikai ar vakcinēšanos un svarīgi domāt arī par pareizu apģērbu, kas pasargātu no ērču kodumiem. Patlaban, ejot pa pļavām vai zāli, ļoti svarīgi nosegt potītes, lai ērces, kuras salīdzinoši vēsajos apstākļos atradīsies tuvu pie zemes, netiku klāt potīšu rajonam. Atrodoties pie dabas jādomā par apģērbu kopumā, lai tas nebūtu pārāk brīvs, siksna būtu pievilkta un roku apvidus nostiprināts, tāpat sēņošanas un ogu lasīšanas laikā svarīgi lietot kapuci.
Pēc Bormanes paustā, vēsturiski Latvijā epidemioloģiski nozīmīgas ir divas sugas, tostarp tā sauktā suņu ērce jeb "ixodes ricinus", kas satopama visā Latvijas teritorijā, un taigas ērce jeb "ixodes persulcatus", ka īpaši izplatīta austrumu daļā. Vienlaikus pēdējos pāris gados arvien biežāk tiekot novērota ornamentētā pļavu ērce jeb "dermacentor reticulatus", kas sastopama arī Lietuvā un Igaunijā. No šīs pļavu ērces gan vairāk jāuzmanās tieši suņiem, jo tā pārnēsā suņu slimības - piroplazmozes - izraisītāju.