Quantcast
Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Farmācijas uzņēmuma a/s Olainfarm akcionāri vēlreiz mēģinās atbrīvot no amatiem uzticību zaudējušo padomi

Vai turpināsies akcionāru tiesību ignorēšana?

Nākamajā otrdienā, 22. septembrī, notiks divas farmācijas uzņēmuma a/s Olainfarm akcionāru sapulces – no rīta būs kārtējā akcionāru pilnsapulce, bet jau pēcpusdienā paredzēta ārkārtas akcionāru pilnsapulce, kas sasaukta pēc Igaunijas uzņēmuma Olfim OÜ prasības, kurš pārstāv vienu no Olainfarm līdzīpašniecēm – Irinu Maliginu.

Sagaidāmas kaislības

Sākotnēji Olainfarm valdes noteiktā kārtējās pilnsapulces darba kārtība varētu tikt uzskatīta par normālās akciju sabiedrībās ierasto standarta procedūru, kur akcionāri uzklausa uzņēmuma valdes un padomes ziņojumus par paveikto iepriekšējā gadā, apstiprina dažādus organizatoriskos lēmumus, kā arī lemj par peļņas izmaksāšanu dividendēs. Taču visai drīz kārtējās sapulces darba kārtību valdei nācās papildināt ar jautājumiem, kas pēdējo gadu laikā ir galvenais skandālu iemesls ap šo biržā kotēto farmācijas uzņēmumu.

Proti, pēc Olainfarm akcionāres Nikas Saveļjevas pieprasījuma kārtējās sapulces darba kārtībā tika papildus iekļauti jautājumi, kas jau šobrīd ļauj prognozēt, ka sapulcē sagaidāmas karstas diskusijas un emociju sakāpinājums.

Saveļjevas ierosinājumi būtībā ir kārtējais mēģinājums novērst uzņēmumā situāciju, kad Olainfarm vada cilvēki, kuri jau ilgstoši nebauda akcionāru vairākuma uzticību. Turklāt viens no viņas iesniegtajiem lēmumprojektiem ļauj noprast, ka ar uzņēmuma pašreizējo vadību neapmierinātie akcionāri vēlas veikt arī iekšēju auditu, lai pārliecinātos, vai akcionāru vairākuma uzticību nebaudošā Olainfarm vadība, valde un padome, nav izšķērdējusi uzņēmuma līdzekļus. Proti, Saveļjevas iesniegtie lēmumprojekti paredz lemt ne tikai par Olainfarm statūtu grozījumiem, bet arī veikt uzņēmumā iekšējo revīziju. Tāpat tieši pēc Saveļjevas prasības kārtējās akcionāru sapulces darba kārtībā tika iekļauts lēmumprojekts, kas paredz atsaukt pašreizējo padomi un revīzijas komiteju, attiecīgi padomē un revīzijas komitejā ievēlot jaunus, akcionāru vairākuma uzticību baudošus pārstāvjus.

Jautājums par pašreizējās, 2019. gada 1. aprīlī notikušajā akcionāru "busiņa sapulcē" ievēlētās Olainfarm padomes atcelšanu ir viens no galvenajiem akcionāru ilgstošā konflikta iemesliem uzņēmumā. Būtiski piebilst, ka akcionāru vairākuma uzticību nebauda arī pašreizējā Olainfarm valde, taču valdes iecelšana un atbrīvošana ir tikai padomes kompetencē. Līdz ar to – tā kā pašreiz abās šajās Olainfarm pārvaldes struktūrās darbojas personas, kuras, visticamāk, vieno kopējas intereses, kamēr nenotiks izmaiņas uzņēmuma padomes personālijās, tikmēr arī valdes atlaišana nav sagaidāma.

Tādēļ paredzams, ka arī šoreiz sapulcē neiztiks bez asiem akcionāru strīdiem, kam, iespējams, varētu sekot gan iesniegumi kapitāla tirgus darbību uzraugošajām institūcijām, gan prasības tiesā.

Nevar izslēgt, ka, rēķinoties ar Olainfarm vadībā esošo personu pretdarbību akcionāru vēlmei nomainīt padomi kārtējās akcionāru sapulces laikā, Maliginas intereses pārstāvošais uzņēmums Olfim OÜ pieprasīja Olainfarm valdei sasaukt uzņēmuma ārkārtas akcionāru pilnsapulci, kuras darba kārtībā ir divi punkti – par Olainfarm padomes atcelšanu un jaunas ievēlēšanu, kā arī par uzņēmuma revīzijas komitejas atcelšanu un jaunas ievēlēšanu. Pat gadījumā, ja arī ārkārtas sapulcē divām no trim lielākajām Olainfarm līdzīpašniecēm – Saveļjevai un Maliginai – šo ieceri neizdosies īstenot, šāds faktu apkopojums varētu būt pietiekams iemesls, lai uzņēmumā notiekošajam beidzot nopietnu uzmanību pievērstu gan Finanšu un kapitāla tirgus komisija, gan arī Tieslietu ministrija, kuras pārraudzībā ir Uzņēmumu reģistrs, par kura neviennozīmīgi vērtējamo rīcību dažādās ar Olainfarm uzņēmumu grupu saistītās, taču identiskās situācijās Diena jau rakstīja iepriekš.


Savādā tiesiskuma izpratne

Diena jau vēstīja, ka 2019. gada 1. novembrī bija paredzētas divas Olainfarm ārkārtas akcionāru sapulces, kuru pamatjautājumi bija padomes atsaukšana un jaunās padomes ievēlēšana, ņemot vērā, ka Olainfarm akcionāru vairākums bija izteicis neuzticību pašreizējai padomei.

Būtiski, ka uz šo akcionāru sapulci 1. novembrī pulksten 11 ieradās 118 Olainfarm akcionāru, kas kopā pārstāvēja aptuveni 72% no Olainfarm pamatkapitāla. Tomēr Olainfarm valde paziņoja, ka esot reģistrējušies akcionāri, kuri kopā pārstāvēja tikai 26,30% no balsstiesīgā kapitāla. Būtībā secināms, ka Olainfarm valde reģistrējušos akcionāru sarakstā neiekļāva uzņēmuma lielāko akcionāru SIA Olmafarm, kam pieder 42,56% Olainfarm akciju. 

Tā kā Olmafarm bija reģistrējusies dalībai sapulcē un pārstāvēja 42,56% no visa Olainfarm pamatkapitāla, bija acīmredzams, ka Olainfarm valde nav pareizi saskaitījusi reģistrējušos akcionārus. Taču ignorējot akcionāru iebildumus, visi akcionāri tika izvesti no Olainfarm telpām ar apsargu palīdzību.

Savukārt uz tajā pašā dienā – 2019. gada 1. novembrī – sasaukto otro Olainfarm akcionāru ārkārtas sapulci pulksten 14 ieradās akcionāri, kas kopā pārstāvēja aptuveni 54% no Olainfarm pamatkapitāla. Taču jau atkal Olainfarm valde paziņoja, ka dalībai šajā sapulcē bija reģistrējušies akcionāri, kuri kopā pārstāvēja tikai 26,48% no balsstiesīgā kapitāla. Līdz ar to atkārtoti Olainfarm valde nespēja (bet, visticamāk, tā rīkojās apzināti) pareizi saskaitīt reģistrējušos akcionārus. Un pēc tam atkārtojās rīta scenārijs – ignorējot akcionāru iebildumus, visi akcionāri (faktiski Olainfarm likumīgie līdzīpašnieki) tika izvesti no Olainfarm telpām ar apsargu palīdzību.

Tā kā akcionāri nebija apmierināti ar šādu valdes rīcību, Rīgas rajona tiesā tika iesniegta prasība par Olainfarm valdes rīcības atzīšanu par prettiesisku. Diemžēl lietu joprojām nav sākts skatīt pēc būtības, un, pēc Dienas rīcībā esošās informācijas, pirmā tiesas sēde ir nozīmēta un lietas izskatīšanas uzsākšana pēc būtības pirmajā instancē plānota tikai 2020. gada 23. novembrī. Tas nozīmē, ka tik būtisku akcionāru tiesību, iespējams, nelikumīgas ierobežošanas jautājumu sāks skatīt tikai gadu pēc notikuma. 

Diena lūdza situāciju komentēt Tieslietu ministrijai, kuras pārstāvji gan akcentēja, ka ministrijas sniegtā atbilde nav saistīta ar konkrētas tiesvedības vērtējumu, bet gan ir vispārējs viedoklis par komerctiesību un civilprocesuālo tiesību politiku un tās attīstību. Tieslietu ministrija norāda, ka Civilprocesa likumā ir paredzēta īpaša tiesvedības kārtība strīdiem par akcionāru sapulču lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem, kas tika izstrādāta, lai nodrošinātu kapitālsabiedrību aizsardzību pret prettiesisku to pārņemšanu, – lai sasniegtu šo mērķi, tika ieviesta speciāla tiesvedības kārtība, kurā kapitālsabiedrības būtiskākos akcionāru sapulču lēmumus var izskatīt salīdzinoši īsos termiņos.

Lai speciālā tiesvedības kārtība darbotos efektīvi un ļautu strīdus izskatīt ātri, tajā tika iekļauti nevis visi strīdi par jebkuru akcionāru sapulces lēmumu, bet gan tikai strīdi par pašiem būtiskākajiem akcionāru sapulču lēmumiem, kas rada vislielāko risku kapitālsabiedrības prettiesiskai pārņemšanai (piemēram, amatpersonu iecelšana, pamatkapitāla izmaiņas, statūtu grozījumi, kapitālsabiedrības reorganizācija), norāda ministrijā.

Tieslietu ministrijas speciālisti arī paskaidro, ka "tas, vai strīds tiek izskatīts paātrinātajā kārtībā vai vispārējā kārtībā, nav atkarīgs no tā – ir vai nav sastādīts akcionāru sapulces protokols. Speciālā tiesvedības kārtība ir piemērojama gadījumiem, kad ir notikusi akcionāru sapulce, bet persona apstrīd sapulces vai tajā pieņemto lēmumu tiesiskumu. Strīdi par valdes rīcību (tajā skaitā par valdes rīcību, kas ir bijusi par pamatu akcionāru sapulces nenotikšanai) ir izskatāmi vispārējā kārtībā, jo šādu strīdu izskatīšana ierasti ir saistīta ar apjomīgāku un sarežģītāku pierādījumu izvērtēšanu, kas prasa nodrošināt lietas izskatīšanu†arī apelācijas instancē.†Tādējādi, ņemot vērā strīdu par valdes rīcības specifiku, pilnvērtīga rezultāta nodrošināšanai šajos strīdos tiek piemērota vispārējā tiesvedības kārtība."

Ministrijas ekspertu ieskatā līdzšinējā kārtība ir saglabājama. Proti, strīdi par būtiskākajiem akcionāru sapulču lēmumiem, ar kuriem var tikt būtiski mainīta faktiskā un tiesiskā situācija kapitālsabiedrībā un pat notikt prettiesiska kapitālsabiedrības pārņemšana, ir izskatāmi paātrinātā kārtībā, tādējādi pēc iespējas ātrāk novēršot negatīvās sekas radošās izmaiņās kapitālsabiedrībā. Savukārt strīdi par valdes rīcību ir izskatāmi vispārējā tiesvedības kārtībā, dodot iespēju abām strīda pusēm pilnvērtīgi piedalīties tiesvedības procesā un atrisināt strīdu pēc būtības.

Tādējādi iznāk, ka valdei, uzskatot, ka sapulcei nav kvoruma, tā nonāk "ilgajā" tiesvedības procesā, izvairoties no ātras un efektīvas akcionāru tiesību aizsardzības, ja būtu bijis sagatavots protokols un pieņemti lēmumi. Līdz ar to sanāk, ka valde var noturēt savu pozīciju un amatu visu garo tiesvedības laiku.


Ignorē akcionāru tiesības

Jāatgādina, ka paralēli prasības iesniegšanai tiesā Olainfarm lielākais akcionārs Olmafarm par šādu Olainfarm valdes rīcību ar sūdzību vērsās Finanšu un kapitāla tirgus komisijā. Rezultātā toreiz tika saņemts Tieslietu ministrijas skaidrojums, kas apstiprināja, ka Olainfarm valde toreiz rīkojās prettiesiski, jo abās 2019. gada 1. novembra sapulcēs kvorums bija. Olainfarm valde nevarēja ignorēt Olmafarm kā akcionāru, kas ieradies uz akcionāru sapulci, pat neskatoties uz to, ka, pamatojoties uz Olainfarm trešās lielākās līdzīpašnieces Annas Emīlijas Maliginas dabiskās aizbildnes Signes Balderes-Sildedzes prasību, Zemgales rajona tiesa bija pieņēmusi pagaidu noregulējumu, aizliedzot Olmafarm balsot par jebkuriem lēmumiem Olainfarm kārtējās un ārkārtas akcionāru sapulcēs. Starp citu, vēlāk to ir atzinis arī Uzņēmumu reģistrs, ka šādās situācijās kvorums tomēr ir konstatējams. Taču ne Tieslietu ministrijas, ne arī Uzņēmumu reģistra secinājumus Olainfarm valde neuzskatīja par būtiskiem un saistošiem un palika pie sava viedokļa.

Nākamā Olainfarm akcionāru ārkārtas sapulce bija paredzēta šā gada 24. janvārī. Arī šīs sapulces pamatjautājumi bija padomes atsaukšana un jaunās padomes ievēlēšana, ņemot vērā, ka Olainfarm akcionāru vairākums bija izteicis neuzticību pašreizējai padomei.

Taču šoreiz tika piedzīvots jau drastiskāks akcionāru tiesību, iespējams, nelikumīgas ierobežošanas pārkāpums – pirms šīs Olainfarm akcionāru ārkārtas sapulces akcionāri faktiski vispār netika ielaisti Olainfarm telpās, visiem sanākušajiem bija jāpulcējas nelielajā caurlaides ēkā līdz Olainfarm valdes pilnvarots pārstāvis, kas gan akcionāriem tā arī savu pilnvaru neuzrādīja un līdz ar to iepazīties ar tās atbilstību likumiem neļāva, paziņoja, ka uz sapulci ir reģistrējušies tikai 21,15% no Olainfarm akcionāriem. Taču patiesībā caurlaides telpās atradās un bija reģistrējušies 63,71% no Olainfarm akcionāriem. Pēc vairākkārtējiem akcionāru aicinājumiem ievērot likumu un noturēt sapulci, akcionāri ar apsargu palīdzību tika izvesti no caurlaides ēkas, atkārtojot 2019. gada 1. novembra notikumus. Savukārt Olainfarm valdes pārstāvis Ģirts Apsītis un valdes locekle Milana Beļeviča devās prom, akcionāriem neko vairāk nepaskaidrojot.

Tā kā Komerclikuma 267. panta pirmā daļa paredz, ka savas tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē akcionāri var īstenot tikai akcionāru sapulcē, šobrīd faktiski vairāk nekā gadu Olainfarm valde, iespējams, ar nelikumīgām metodēm ir liegusi akcionāriem izmantot savu vienīgo iespēju iesaistīties un ietekmēt Olainfarm darbību un izmantot savas akcionāru tiesības.

No iepriekš minētā var izdarīt secinājumu, ka šādā veidā akciju sabiedrībās ir viegli noturēt kontroli, ar dažādiem ieganstiem neļaujot notikt likumīgi sasauktām sapulcēm, tostarp pretēji faktiskajam paziņojot, ka nav kvoruma. No piemēra par 2019. gada 1. novembra valdes prettiesiskās rīcības apstrīdēšanu tiesā un lietas virzības ātruma redzams, ka normatīvajos aktos nav paredzēta efektīva akcionāru aizsardzība un tādējādi jebkurai personu grupai, kas nokļuvusi uzņēmuma valdes vai padomes amatos, robi likumos ļauj viegli īstenot nepamatotu kontroli pār uzņēmumu, vienkārši ignorējot akcionārus, kas ierodas uz akcionāru sapulcēm, un tādējādi nepieļaujot sevis atcelšanu no amata.


Dzīres mēra laikā?

Interesanti ir atsevišķi Olainfarm valdes sākotnēji apstiprinātie 22. septembra akcionāru kārtējās pilnsapulces lēmumprojekti, piemēram, par plānu izmaksāt dividendes. Finanšu un ekonomikas eksperti sarunā ar Dienu pauž neizpratni par uzņēmuma vadības plānu maksāt dividendes laikā, kad pasaule pieredz nebijušu ekonomikas krīzi. Kā norāda eksperti, lielas nenoteiktības periodos uzņēmumi cenšas atturēties no šādiem lēmumiem un saglabā peļņu gadījumam, ja negaidītu apstākļu dēļ uzņēmumam, piemēram, krasi samazinātos ienākumi. Tādējādi nesadalītā un uzņēmuma rīcībā atstātā iepriekšējo gadu peļņa var izrādīties kā efektīvs drošības spilvens, lai finanšu situācijas pasliktināšanās gadījumā uzņēmums varētu noturēt savu stabilitāti un tam nenāktos samazināt biznesa apjomus un darbinieku skaitu.

Taču Olainfarm pašreizējā vadība, šķiet, uzskata savādāk, un tikai pagājušā gada peļņu nolemts atstāt uzņēmuma rīcībā, to novirzot Olainfarm attīstībai. Tiesa, analizējot abu gadu peļņas rādītājus, tie ir krasi atšķirīgi – 2017. gada peļņa bija 4,5 miljoni eiro, savukārt pērn uzņēmums strādājis ar nepilnu 22,3 miljonu eiro peļņu. Tomēr nozares eksperti uzskata, ka arī 4,5 miljonu eiro izmaksāšana dividendēs krīzes laikā nav visai saprotams biznesa lēmums. 

Top komentāri

Arik Nippel
A
Šodien, kādam vīrietim Āgenskalna rajonā ir nozagta kreisās rokas paduse, satelīta antena un kirzas sistēmas zābaki.
daži jautājumi
d
1. Kas tāds būtisks pagaidām noregulēts Zemgales rajona tiesā? 2. Kāpēc vairākuma akcionāri arī nesarīko savu sapulci, nepieņem lēmumus un neiesniedz dokumentus uzņēmumu reģistrā? 3. Kāpēc vairākuma akcionāriem nav savi sargi, kuri sapulces laikā pakomunicēs ar citiem sargiem, lai akcionāri var mieriegi apspriesties?
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Ilgstoši bez Valsts policijas priekšnieka(4)

Rīcības vietā ir teātris – situāciju par Valsts policijas priekšnieka atlases procesu sarunā ar žurnālistu Romānu Meļņiku vērtē kādreizējais iekšlietu ministrs Mareks Segliņš.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas