Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju dzīvo Rīgā un Pierīgā

Latgalē iedzīvotāju skaits pērn samazinājās par 1,7% jeb 4,6 tūkstošiem, kas ir lielākais iedzīvotāju skaita samazinājums starp Latvijas reģioniem, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē, atsaucoties uz iedzīvotāju skaita ikgadējā novērtējuma datiem.

Statistikas pārvaldē norādīja, ka iedzīvotāju skaits pagājušajā gadā pieauga tikai Pierīgā - par 0,9% jeb 3,3 tūkstošiem, kamēr Vidzemē iedzīvotāju skaits saruka par 1,3% jeb 2,4 tūkstošiem, Kurzemē - par 1,2% jeb 2,9 tūkstošiem, Zemgalē - par 1% jeb 2,4 tūkstošiem, bet Rīgā - par 0,8% jeb 5,4 tūkstošiem.

Iedzīvotāju skaits pērn saruka arī septiņās republikas pilsētās no deviņām, izņemot Jūrmalu, kur iedzīvotāju skaits pieauga par 252 cilvēkiem jeb 0,5% un Valmieru, kur iedzīvotāju skaits palielinājās par 62 cilvēkiem jeb 0,3%.

Visvairāk iedzīvotāju skaits samazinājās Rīgā - par 5357 cilvēkiem (0,8%), Daugavpilī - par 646 (0,8%), Ventspilī - par 478 (1,4%), Jelgavā - par 441 (0,7%), Rēzeknē - par 336 (1,2%), bet vismazāk - Liepājā - par 235 (0,3%).

Visās republikas pilsētās mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu, savukārt pozitīva migrācijas plūsmu starpība bija Jūrmalā, Valmierā, Liepājā, Jēkabpilī un Daugavpilī.

Novērtējuma dati arī liecina, ka Rīgā un Pierīgā dzīvo vairāk nekā puse jeb 52% valsts iedzīvotāju.

Pērn 17 novados no 110 - Saulkrastu, Babītes, Stopiņu, Ķekavas, Mārupes, Garkalnes, Siguldas, Ādažu, Carnikavas, Inčukalna, Ozolnieku, Ikšķiles, Ropažu, Olaines, Salaspils, Brocēnu un Līgatnes - iedzīvotāju skaits pieauga, tostarp, izņemot Ozolnieku, Brocēnu un Līgatnes novadu, tie ir Pierīgas reģiona novadi.

Lielākais iedzīvotāju skaita kāpums bija Saulkrastu novadā - par 13,6% jeb 781 cilvēku, un, līdzīgi kā Rīgā un Carnikavas novadā, tas varētu būt skaidrojams ar nekustamā īpašuma nodokļa un tā atvieglojumu izmaiņām, kas veicināja iedzīvotāju deklarēšanos mājokļos, kuros līdz šim neviens nebija deklarēts.

Apkopotie dati atklāj, ka visblīvāk apdzīvoti ir Stopiņu, Mārupes un Salaspils novadi, kur mīt vidēji 200 cilvēku uz kvadrātkilometru, bet vismazāk iedzīvotāju ir Rucavas novadā - trīs cilvēki un kvadrātkilometru.

Savukārt bērnu un pusaudžu (līdz 14 gadiem) skaits 2018.gadā pieauga tikai Rīgā un Pierīgā, taču šīs iedzīvotāju grupas īpatsvars reģionu iedzīvotāju kopskaitā gada laikā tikpat kā nemainījās.

Lielākais bērnu īpatsvars ir Pierīgas reģionā - 18,3% no reģiona iedzīvotāju kopskaita, kamēr mazākais tas ir Latgales reģionā - 13,7%. Republikas pilsētās bērnu un pusaudžu īpatsvars ir no 18,2% Jelgavā līdz 14,4% Jūrmalā.

Taču starp novadiem visvairāk bērnu un jauniešu vecumā līdz 14 gadiem ir Mārupes novadā - šajā novadā 28% no iedzīvotāju kopskaita ir vecumā līdz 14 gadiem, kamēr Aglonas, Zilupes, Neretas un Baltinavas novadā šajā vecumā ir 10,5-10,9% iedzīvotāju.

Reģiona iedzīvotāju kopskaitā lielākais darbspējīgo iedzīvotāju īpatsvars ir Zemgalē (61,6%), bet mazākais - Kurzemē (60,4%).

Darbspējīgo iedzīvotāju skaits pērn pieauga tikai Pierīgā - par 1,1 tūkstoši, bet visvairāk samazinājās Rīgā - par sešiem tūkstošiem un Latgalē - par četriem tūkstošiem. Republikas pilsētās visvairāk iedzīvotāju darbspējas vecumā bija Rīgā un Jēkabpilī (61,5% no iedzīvotāju kopskaita), bet vismazāk - Valmierā (59,1%), kamēr starp novadiem visvairāk iedzīvotāju darbspējas vecumā bija Baltinavas novadā (65,8%), savukārt vismazāk - Strenču novadā (56,8%).

Pēc etniskās piederības lielākais latviešu īpatsvars ir Vidzemes (87%) un Kurzemes (77%) reģionā, bet zemākais - Latgalē (46%) un Rīgā (47%). No republikas pilsētām visvairāk pamattautības iedzīvotāju ir Valmierā (85%), bet vismazāk - Daugavpilī (20%). Vislatviskākie ir Alsungas un Lubānas novads (96% iedzīvotāju ir latvieši), bet Zilupes novadā tikai piektā daļa iedzīvotāju ir latvieši.

 

Top komentāri

.
.
Cilvēki grib, lai viņiem būtu darbs un viņi līdz darbam varētu nokļūt. Cilvēki negrib savus bērnus modināt piecos no rīta, lai viņi astoņos paspētu uz skolu. Dzemdētājas negrib 120 kilometrus kratīties pa briesmīgiem ceļiem līdz dzemdību namam. Cilvēki negrib nomirt no insulta vai kļūt par smagiem invalīdiem tāpēc, ka insulta gadījumā kvalificētu palīdzību var saņemt tikai Rīgā. Tas pats smagu traumu gadījumos. Un šo sarakstu varētu turpināt bezgalīgi. Valsts apzināta politika ir iznīdējusi reģionus.
ērce
ē
Ko valdības ir darījušas, lai piebremzētu visu Latvijas iedzīvotāju sakoncentrēšanu Rīgā (Ušakova vēlme)? Pirms okupācijas Rīgā nebija vairāk par 400 000 iedzīvotājiem. Mūsu valdības varēja spert vairākus pozitīvus soļus, iesākot ar dažu ministriju pārcelšanu uz citām pilsētām — piem. Valmieru, Rēzekni un Liepāju. Tas būtu sākums.
levitu, kariņu un
l
dombrovsku nopelns - latviešu tautas izmiršana?
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas