airBaltic 2011. gada konsolidētais finanšu pārskats atklāj skarbu finanšu situācijas ainu: 152 miljonu latu parādi un uzrādīto zaudējumu dēļ 85 miljonu latu apjomā 106 miljonu latu negatīvs pašu kapitāls. Izpētot gada pārskatu, aptaujājot ekspertus un apkopojot viedokļus DB secināja, ka šobrīd valstij par 99,77% piederošās airBaltic tālāka veiksmīgā pastāvēšana ir atkarīga no šaubīga biznesa restrukturizācijas plāna un tiesvedību iznākuma ar bijušo kompānijas vadītāju Bertoltu Fliku un iepriekšējo airBaltic privāto akcionāru Baltijas aviācijas sistēmas (BAS).
Pērnā gada rudenī, izvirzot nosacījumus par B.Flika atlaišanu, valstij neizdevīgā akcionāru līguma atcelšanu un arī preču zīmju atgūšanu, valsts ar BAS vienojās par vairāk nekā 100 milj. Ls ieguldīšanu airBaltic kapitālā. Vēlāk valsts joprojām nesaprotamu iemeslu dēļ pārņēma no BAS tai piederošās airBaltic akcijas, lai gan saskaņā ar vienošanos bankas – airBaltic un BAS kreditori - apņēmās līdz 2012. gada beigām akcijas neaiztikt. Vēl vairāk, BAS izpildīja vienošanos un papildu jau aizdotajiem aptuveni 49 miljoniem latu bija ieguldījis airBaltic vēl 14 miljonus latu.
Taču arī BAS mainīja savu īpašnieku – par to kļuva Krājbankas meitasuzņēmums Atlantijas biroji. Krājbankas administrators, aizbildinoties ar kredītiestāžu likumu par ziņu izpaušanu, neatklāja iemeslus, kāpēc pārņēmis BAS daļas no B.Flika, vien minēja, ka BAS pārkāpa vairākas Sindikāta līguma saistības - būtiskākā bija maksājumu parāds Krājbankai. Saskaņā ar B. Flika ienākuma deklarāciju uz pērnā gada 4.oktobri, izskatās, ka vienīgais aizdevums, kura dēļ Fliks šķīrās no savām BAS daļām bija 14 miljoni Ls, kas savulaik izlietoti airBaltic akciju iegādei no SAS. Ja daļas pārņemtas, ko gan Fliks tiesā apstrīdējis, aizdevumam jādzēšas.
Tāpēc, iespējams, valsts «uzzīmējusi» vēl 70 miljonu latu zaudējumu piedziņas nepieciešamību no B. Flika, lai tādējādi panāktu tiesvedības izbeigšanos. Nedz Satiksmes ministrija, nedz airBaltic vadība nekomentē situāciju ar BAS, atsaucoties uz tiesvedības procesiem, nevēlēšanos otrai pusei darīt zināmu savu pozīciju pirms tiesas sēdēm, kā arī ar «nevēlēšanos spekulēt par hipotētiskiem darījumiem nākotnē, kas varētu notikt starp trešajām pusēm».
Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.